2017. gada 17. jnavārī  Eiropas Savienības mājā norisinājās pirmais diskusiju forums “Sadarbība un pieredzes apmaiņa ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā Latvijā”. Forums vienkopus pulcināja zinātniekus un praktiķus no valsts un nevalstiskā sektora.

Foruma mērķis bija aizsākt visaptverošu diskusiju par ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas un novērtēšanas pieejas izmantošanu Latvijā un dalīties pieredzē līdzšinējos centienos, novērtējot ekosistēmu pakalpojumus dažādās Latvijas teritorijās, lai radītu mērķtiecīgāku un kvalitatīvāku ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanu Latvijas attīstības politikas plānošanā.

Foruma laikā dažādu organizāciju pārstāvji dalījās pieredzē saistībā ar ekosistēmu pakalpojumu biofiziskās kartēšanas un novērtēšanas, kā arī ekonomiskās un sociālās novērtēšanas metožu izmantošanu dažādos Latvijas un starptautiska mēroga pētījumos.

Ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas un novērtēšanas (MAES) procesu Eiropā un Latvijā ieskicēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece Ilona Mendziņa. I.Mendziņa arīdzan uzsvēra, ka Latvijā ir jāizprot, ka bioloģiskā daudzveidība nav tikai aizsargājamās sugas, biotopi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet šis jēdziens ietver ekosistēmas un ar to saistītos vidē notiekošos procesus. Piemēram, arī apsaimniekotos mežos ir sastopams plašs ekosistēmu pakalpojumu klāsts, kas sniedz sabiedrībai nepieciešamos labumus.

Pasākuma dalībnieki atzina, ka šī diskusija ir pirmais solis. Nākamais solis būtu apzināt tās iestādes un institūcijas, kas ir ieinteresētas ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanā savu jomu attīstības vai teritoriju izmantošanas plānošanā. Būtu nepieciešams veidot šo ieinteresēto pušu sadarbības tīklu.

Prezentācijas un fotogalerija pieejama šeit, savukārt galvenās forumā izskanējušās atziņas:

• Nākotnē būtu jāattīsta virziens, kur ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana notiek caur integrētu pieeju, iekļaujot visu trīs – gan biofizisko, gan sociālo, gan ekonomisko vērtējumu – rezultātus, tā sniedzot visaptverošākus un pilnīgākus rezultātus ekosistēmu saglabāšanas jomā.
• Rūpīgi jāizvēlas ekosistēmu pakalpojumu pētniecības instrumenti un metodes. Tāpat būtiski ir izvēlēties un precīzi definēt izmantotos indikatorus ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai.
• Nepieciešama zināšanu bāzes veidošana vides ekonomikas jomā. Latvijā šobrīd nav izglītības programmu, kas sagatavotu vides ekonomistus, kas attiecīgi rada šo ekspertu trūkumu darba tirgū.
• Vajadzīga turpmāka pieredzes un informācijas apmaiņa par ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas pētījumiem Latvijā, to rezultāti būtu jāapkopo vienuviet, lai tos plašāk izmantotu dažādu politiku veidošanā.
• Nepieciešams rast saprotamu veidu, kā skaidrot sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumu nozīmi cilvēka labklājības veidošanā.
• Latvijas vides politikas nozarē ir vajadzīgi uz sociālekonomiskiem aprēķiniem balstīti lēmumi. Tieši tāpēc ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas joma ir tik būtiska, jo Latvija šobrīd arvien aktīvāk sevi piesaka arī starptautiskās platformās, piemēram, OECD (Organization for Economic Cooperation and Development).

Diskusiju organizēja LIFE+ programmas projekti „Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai” (LIFE Viva Grass, Nr. LIFE13 ENV/LT/000189) un „Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā” (LIFE EcosystemServices, Nr. LIFE13 ENV/LV/000839), kā arī Eiropas Savienības Horizonts 2020 izpētes un inovācijas programmas projekts “Ekosistēmu pakalpojumu kartēšana kā atbalsts politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā” (ESMERALDA, NR 642007)