Termini

Agricultural land use/ Lauksaimniecības zemju izmantošana

Lauksaimniecības zemes izmantošanas veids, kur “kultivēti zālāji” ir monokultūras vai jauktas kultūras zālāji bijušās aramzemēs, mēsloti un uzarti vismaz vienu reizi piecos gados; “ilggadīgie zālāji” vismaz 5 gadus nav arti, un sugu sastāvā ir dabiskas sugas; “daļēji dabiskas pļavas” ir sugām bagātas ilggadīgas pļavas ar biotopu kodu.

Bio-energy potential (Gross calorific value, GJ/ha)/ Bioenerģijas potenciāls (masas kaloritātes vērtība, GJ/ha)

Bioenerģijas potenciālu aprēķina, pamatojoties uz kopējās biomasas siltumspēju un dažādu funkcionālo grupu sauso svaru dabisko zālaugu veidos. Bioenerģijas potenciālu zālājos saprot kā enerģijas ražošanas potenciālu, to sadedzinot. Katram daļēji dabiskajam zālāju tipam tiek piešķirta unikāla vidējā Bioenerģijas potenciāla vērtība. Plašāka informācija (angļu valodā) pieejama: https://dspace.emu.ee/xmlui/bitstream/handle/10492/1864/Indrek_Melts_DO2014.pdf?sequence=1&isAllowed=y

Biomass potential/ Biomasas potenciāls (t/ha)

Ar biomasas potenciālu saprot augu biomasas ražu, ko mēra kā sausnu. Katram zālāju veidam tiek piešķirta unikāla vidējā biomasas potenciāla vērtība pēc vairāku zālāju paraugu ņemšanas visā Igaunijā. Paraugi tika savākti no jūnija līdz augustam, lielākoties jūlija pirmajā pusē. Plašāka informācija (angļu valodā) pieejama: https://dspace.emu.ee/xmlui/bitstream/handle/10492/1864/Indrek_Melts_DO2014.pdf?sequence=1&isAllowed=y

Bundles and tradeoffs/ Kopas un kompromisi

Ekosistēmas pakalpojumu kopas ir savstarpēji saistīti ekosistēmas pakalpojumi, kas parasti izpaužas kopā laikā un/ vai vietā. Viena pakalpojuma palielinājums šādā kopā parasti nozīmē to, ka arī pārējie kopā esošie pakalpojumi palielinās. LIFE Viva Grass analizē trīs zālāju ekosistēmas pakalpojumu kopas:

“Dzīvotņu” kopa ietver 4 ekosistēmas pakalpojumus: ārstniecības augi, apputeksnēšana un sēklu izplatīšanās, dzīvotņu uzturēšana un globālā klimata regulācija. Piemēram, sugām bagātā zālājā mēs, visticamāk, atradīsim arī daudz tādu augu sugu, kam ir medicīniska vērtība. Uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanu vērstas zālāju apsaimniekošanas prakses, kas samazina vai pilnībā izslēdz uzaršanu un mēslošanu, nodrošina dzīvotnes apputeksnētājiem, kā arī veicina tādus ekosistēmas pakalpojumus, kā klimata regulēšanu. Zālāji, kas pieder pie „Dzīvotņu” kopas, sekmē bioloģiskās daudzveidības un ar to saistītos ekosistēmas pakalpojumus.
“Produktivitātes” kopa ietver 4 ekosistēmas pakalpojumus: Mājlopi un to produkti, lopbarība, biomasa enerģijas ieguvei un kultūraugi. Visi šie ekosistēmas pakalpojumi saistīti ar paaugstinātu biomasas ražošanu. Tādējādi, palielinoties vienam šīs kopas pakalpojumu, parasti palielinās arī citi. Tomēr biomasa enerģijas ražošanai ne tikai ir atkarīga no produktivitātes, bet arī no zālāju veidojošo sugu enerģētiskās vērtības. Zālāji, kas pieder pie „Produktivitātes” kopas, galvenokārt ir nozīmīgi apgādes pakalpojumu nodrošināšanai.
3.“Augsnes” kopa ietver 5 ekosistēmas pakalpojumus, kas saistīti ar augsnes lomu ekosistēmas procesos: erozijas kontrole, saldūdens ķīmiskās kvalitātes regulēšana, bioremedācija, ekosistēmas nodrošinātā filtrācija/ uzglabāšana/ akumulēšana, kā arī dēdēšanas process un tā ietekme uz augsnes auglību. Tādējādi zālāji, kas pieder pie “Augsnes” kopas, sniedz būtisku ieguldījumu dažādu vidi regulējošo pakalpojumu nodrošināšanā.
Kompromisi ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumā parādās brīdī, kad daži ekosistēmas pakalpojumi tiek sniegti uz citu „rēķina”. Tas nozīmē, ka viena pakalpojuma nodrošinājuma palielināšanās varētu samazināt citu pakalpojuma nodrošinājumu. Ļoti uzskatāms piemērs zālāju kontekstā ir nodrošinājuma mijiedarbība starp biomasas ražošanu un bioloģisko daudzveidību un dzīvotņu uzturēšanu: zālāja produktivitātes palielināšana parasti nozīmē saimniekošanas intensifikāciju, kas ietver mēslošanu, uzaršanu un noteiktu graudzāļu sugu sēklu piesēšanu. Šāda intensīvās apsaimniekošanas prakse novienkāršo zālāja struktūru un samazina sugu skaitu tajā, tādējādi tiek zaudētas dzīvotnes putniem un kukaiņiem, kā arī mazinās vairāku vidi regulējošo pakalpojumu nodrošinājums.

District heating energy demands (GJ/year)/ Centralizētās siltumapgādes enerģias pieprasījums (GJ/gadā)

Enerģijas pieprasījuma slānis ir ietverts 1 kvadrātkilometra mērogā. Enerģijas pieprasījums tiek izprasts kā centralizētajā siltumapgādes iekārtā izmantotās enerģijas apjoms. Enerģijas pieprasījuma datu slānis ir aprēķināts, balstoties uz to dzīvokļu skaitu, kas izmanto centralizēto siltumapgādi un vidējo siltuma daudzuma pieprasījumu katram dzīvoklim.

District heating plants/ Centralizētās siltumapgādes iekārtas

Esošo centralizētās siltumapgādes uzņēmumu pašreizējā atrašanās vietu. Centralizētās siltumapgādes iekārtas ir centrālās katlumājas, kas sadala siltumu starp mājsaimniecībām noteiktā rajonā. Izņēmuma gadījums ir Lihula katlu rūpnīca Igaunijā, kas siltuma ražošanai spēj izmantot sienu, kas palikusi no pļaujamām dabiskām pļavām Matsalu Nacionālajā parkā.

Ecosystem services/ Ekosistēmas pakalpojumi

Ekosistēmu pakalpojumi ir ieguvumi, ko ekosistēma sniedz cilvēkiem. Tie ietver apgādes (preces, ko tieši var izmantot cilvēks), regulējošos (priekšrocības, kas gūtas no procesiem dabā) un kultūras (nemateriālos) pakalpojumus. Apzīmējumā ir norādīts izvēlētā ekosistēmas pakalpojuma piegādes potenciāls, kas izteikts relatīvā skalā no 1 (ļoti zems) līdz 5 (ļoti augsts), kur 0 norāda, ka pakalpojums nav sniegts. Pakalpojumi tika vērtēti pēc ekspertu vērtējuma metodes.

Hotspots and coldspots/ "Karstie" un "aukstie" punkti

“Karstie” un “aukstie” punkti ekosistēmu pakalpojumu kontekstā norāda uz vietām, kur ekosistēmas pakalpojumu skaits ir vai nu ar zemu vai augstu vērtību. “Aukstie” punkti ir teritorijas ar lielu skaitu pakalpojumu, kam ir zema vai ļoti zema vērtība; savukārt “karstie” punkti tieši pretēji – attēlo lielu skaitu pakalpojumu ar augstu vai ļoti augstu vērtību. Lietotājs var apskatīt visu lauku novērtējumu kopainu pēc “karsto” un “auksto” punktu skalas vai arī izvēlēties novērtējumu tikai pēc atbilstības “karstajiem” vai tikai “aukstajiem” punktiem. “Karstie” punkti var būt pakļauti lauksaimniecības intensifikācijas riskam labvēlīgo agroekoloģisko apstākļu dēļ, savukārt “aukstie” punkti novērojami tajās lauksaimniecības zemēs, kuru izmantošana nav piemērota to agroekoloģiskajiem apstākļiem

Land use block information/ Zemes gabala izmantošanas informācija

Atrašanās: informācija par izvēlētā zemes gabala atrašanos ir pieejama šeit:

Zemes lietojuma veids: informācija par izvēlētā zemes bloka veidu ir pieejama šeit:

NATURA 2000 dzīvotņu kods: Padomes Direktīva 92/43/EEK; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:31992L0043

Recommendations/ Rekomendācijas

Īsa vispārēja informācija par ieteikumiem pārvaldības iespējām, kuros uzsvērti svarīgi ekosistēmu pakalpojumi, pamatojoties uz to vērtībām un apkopoto informāciju. Ieteikumi sniedz vispārēju izpratni par vidi un raksturo zemes bloku priekšrocības.

Recommended grazing pressure/ Ieteicamais noganīšanas apjoms

Ganīšanas intensitāte ir atkarīga no pļavas īpašībām, augsnes auglības, mitruma, un tā var atšķirties katru gadu. Adekvāta vai rekomendēta ganību intensitāte palielina pļavas dabisko vērtību, kā arī augu barības vērtību. Tomēr jāpatur prātā, ka tās ir tikai orientējošas vērtības, jo pļavas veida īpašības mainās ģeogrāfiski un gadu no gada. Šīs ieteicamās ganību intensitātes vērtības ir apkopotas no vairākiem avotiem, galvenokārt no biotopu apsaimniekošanas ieteikumiem un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plāniem.