Tas, kādā veidā tiek veikta zālāja apsaimniekošana, nosaka arī tā sniegto labumu veidu un apjomu.
Kultivētie zālāji nodrošina visvairāk lopbarības, kā arī attiecīgi piena un gaļas produkcijas apjomu, bet citu sniegto ekosistēmas pakalpojumu apjoms savukārt ir daudz mazāks, salīdzinot ar pastāvīgajiem un dabiskajiem zālājiem. Piemēram, kultivētie zālāji nodrošina ievērojami mazāk ārstnieciskos augus, ja vien atsevišķas sugas netiek speciāli kultivētas. Arī dažu regulējošo procesu nodrošinājums ir mazāks – šādi zālāji ir mazāk piemēroti kā dzīvotne dažādiem kukaiņiem, kas nodrošina lauksaimniecības kultūru apputeksnēšanu. Kultivētie zālāji daudz mazākā mērā nodrošina oglekļa piesaistes (sekvestrācija) procesu, kas ir svarīgs pakalpojums klimata regulēšanai.
Pastāvīgie zālāji nodrošina lielāku ekosistēmas pakalpojumu daudzveidību, lai gan lopbarības, kā arī piena un gaļas produktu apjoms varētu būt mazāks nekā kultivētājos zālājos. Pastāvīgajos zālājos parasti ir lielāka augu sugu daudzveidība, kas nodrošina lielāku apgādi ar ārstniecības augiem, izejmateriāliem mākslas darbiem un medu. Pastāvīgo zālāju blīvākā velēna nodrošina augsnes erozijas kontroli kraujās nogāzēs, kā arī tai ir lielāka barības vielu aiztures spēja, tādējādi nodrošinot ūdens attīrīšanu. Pastāvīgajiem zālājiem ir arī daudz augstāka oglekļa piesaistes spēja.
Dabiskajiem zālājiem ir vislielākā augu sugu daudzveidība, kas pozitīvi ietekmē apgādes pakalpojumu apjomu un daudzveidību, piemērām, lopbarības kvalitāti un uzturvērtību, jo tajā ir augstāks mikroelementu un aktīvo vielu saturs; ir labvēlīgāki apstākļi kvalitatīva medus ieguvei, kā arī ārstniecības augu un augu, ko izmanto kosmētikā, ieguvei. Turklāt, papildus regulējošiem pakalpojumiem, ko sniedz pastāvīgie zālāji, dabiskie zālāji sniedz lielāku ieguldījumu, lai nodrošinātu dzīvotnes apdraudētām sugām un apputeksnētājiem. Dabiskie zālāji sniedz arī augstvērtīgus kultūras pakalpojumus, ietverot atpūtu, izglītošanu, zinātni, estētiskos un kultūrvēsturiskos aspektus.
Turklāt ekosistēmu pakalpojumu nozīmīgumu var ietekmēt arī ekosistēmas abiotiskās īpašības, piemēram augsnes auglīgums, mitrums un reljefs. Piemēram, zālāji ar augstāku augsnes auglīgumu nodrošina augstvērtīgāku lopbarību, kā arī lielāku barības vielas absorbēšanas kapacitāti augsnē, kamēr zālāji ar mazāku augsnes auglību parasti ir augu sugām bagātāki, tādējādi nodrošinot vairāk augus ārstniecībai un dzīvotnes dažādām sugām. Zālāji stāvākās nogāzēs ir vērtīgāki, vērtējot pēc to ieguldījuma erozijas kontrolē, ja salīdzina ar līdzeniem zālājiem, kā arī tiem ir augstāka estētiskā vērtība un tūrisma potenciāls.
Vēl nav neviena komentāra.