Zālāju daudzveidība

Ir vairāki zālāju veidi un to iedalījums ir atkarīgs no dažādām pazīmēm.

LIFE Viva Grass projekta ietvaros tiek definēti un skatīti 3 zālāju veidi: kultivētie, pastāvīgie un pusdabiskie. Visi šie zālāji veidi atšķiras pēc augāju struktūras, augu sugu skaita, sniegtajiem ekosistēmas pakalpojumiem un pats svarīgākais aspekts  – zālāja veidošanās process.

_igp4358Kultivētie zālāji: kultivētie zālāji ir sētie zālāji (bieži ar monokultūrām – Festuca sp., Phleum sp., Dactylis sp.) un uzarti, bieži iekļaujot augu rotāciju un tie ir jaunāki par 5 gadiem. Zāles pļaušana sezonā tiek veikta vairākas reizes (līdz 4). Mēslošana ir arī izplatīts apsaimniekošanas veids lai saglabātu augstu ražību. Kultivētie zālāji tiek asociēti ar intensīvas apsaimniekošanas sistēmu.

 

 

 

Öland_2014 243Pastāvīgie (ilggadīgie) zālāji: tie galvenokārt tiek definēti kā teritorijas, kur tiek audzēti zālāji dabiski vai ir kultivēti senāk par 5 gadiem. Šis zālāju tips reti tiek sēts, satur gan dabisko veģetāciju, gan kultivētās sugas. Ilggadīgie zālāji nav iekļauti augu rotācijā, bieži tiek izmantoti kā siena lauki un tiek netiek pļauti vairāk kā 2 reizes sezonā vai tiek izmantoti kā ganības. Pastāvīgie zālāji tiek saistīti ar zemas intensitātes apsaimniekošanas sistēmām.

 

 

Dvarcioniu_pievaPusdabiskie jeb daļēji dabiskie zālāji: izveidojas vairāku desmitu vai pat gadsimtu laikā zemes intensitātes apsaimniekošanas rezultātā un netiek sēti vai arti. Šiem zālājiem raksturīga augsta bioloģiskā daudzveidība (Bullock et al., 2011; Dengler un Rūsiņa, 2012) un tiek izmantoti kā zemes intensitātes ganības vai siena lauki (sezonā vienu reizi tiek veikta vēlā pļaušana), vai arī tiek apsaimniekoti tikai lai saņemtu agrovides atbalsta maksājumus (Vinogradovs et al., 2018).

 

 

Aramzemes: ir definētas kā intensīvi apsaimniekotas lauksaimniecības zemes, kas tiek izmantotas ražas produkcijai, tiek vismaz vienu reizi sezonā uzartas un bieži tiek mēslotas.

Vēl nav neviena komentāra.

Atstāt atbildi


six × 1 =