No 2015. gada 4. maija līdz 8. maijam Alpu reģionā noritēja pieredzes apmaiņas brauciens.

Projekta partneri no visām 3 Baltijas valstīm: pārstāvji no pašvaldībām (Šilutes rajona pašvaldība, Lietuva; Cēsu novada pašvaldība, Latvija; Lēnes-Sāres pašvaldība, Igaunija), zinātnieki no Igaunijas dzīvības zinātņu Universitātes, speciālisti no Dubisas reģionālā parka un Paviļņas un Verķu reģionālā parka (Lietuva) un projekta eksperti no Baltijas Vides Foruma (Latvija, Lietuva, Igaunija) piedalījās 5 dienu ilgā izziņas braucienā uz Bavāriju (Vācija), Stīriju (Austrija) un Goricko Nacionālais parks (Slovēnija), kur laikā viņi iepazinās ar zālāju apsaimniekošanas labas prakses piemēriem un alternatīvajiem veidiem, kā attīstīt zālāju ekosistēmas sniegtos pakalpojumus.

Pirmajā dienā grupa apmeklēja “Haus am Habsberg”, kas darbojas kā izglītības un tradicionālās lauksaimniecības centrs. Centra pārstāvji prezentēja modernu pieeju tradicionālajai lauksaimniecībai un papildus pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti vietējai sabiedrībai un tūristiem: tradicionālās virtuves praktiskie semināri, dārza darbu semināri, bērnu izglītošanas aktivitātes un arī privātas lekcijas par dažādām tēmām. Šis pirmais vizītes programmas punkts bija lielisks piemērs tam, kā attīstīt reģionālo zīmolu, kas balstās uz ilgtspējīgu zālāju apsaimniekošanu. Vietējā produkcija ar nosaukumu “Juradistl” tika prezentēta kā piemērs tam, ka vietējo zemnieku interese par savu produktu pozicionēšanu ir arī kā rīks dabas aizsardzībai šajā reģionā. Tradicionālā aitkopība šajā reģionā tiek uzturēta, aktīvi iesaistoties vietējiem zemniekiem. Tādējādi vietējiem jēra gaļas produktiem ir papildus ekonomiskā vērtība.

Otrajā dienā grupa apmeklēja Seeson biogāzes ražotni Bavārijā. Biogāzes iekārta tika uzstādīta iepriekš esošajā piena fermas vietā. Vienas personas pārvaldībā tagad tiek saražoti 550 000 kW*h/gadā “zaļās” enerģijas, ko pārpērk vietējais elektrības piegādātājs. Iekārtā tiek izmantota zāle un labības atlikumi, kas iegūti no apkārtējām lauksaimniecības zemēm. Tas ir progresīvs bizness, kas labvēlīgi ietekmē reģionālo zālāju apsaimniekošanu.

Trešajā dienā tika apmeklēta zāles granulu ražotne Halbenrainā, Austrijā. Pēdējā laika liellopi Stīrijas reģionā tika pārvietoti no atklātām ganībām uz nojumēm. Zālāji tika apsēti un tajos audzēti dažādi graudaugi, jo uzturēt zālājus zemniekiem nebija vairs ekonomiski izdevīgi. Bet tika uzsākts projekts “Heupellets”, lai saglabātu palikušos zālājus un nodrošinātu zemniekus ar risinājumiem, kā izmantot zāles biomasu. Projekta ietvaros tika izveidota granulus ražotne, kas tagad joprojām strādā, lai arī projekts ir beidzies. To apsaimnieko vairāku zemnieku veidota komanda, kas ražo granulas lielākoties no zāles, kukurūzas, kukurūzas vālītēm vai tā visa sajaukuma. Secināts, ka zāles granulas ir labs papildus piebarojums cūkām, kam tās patiešām patika. Pagājušajā gadā tika saražotas 700 tonnas granulu lopbarībai. Patlaban tiek uzstādītas jaunas granulēšanas iekārtas, kas varēs saražot 5 tonnas zāles granulu stundā. Apkārtējie zemnieki var ražotnei pārdot zāles biomasu vai arī pretim saņemt saražotās granulas, daži no viņiem pat sākuši atjaunot zālājus.

Ceturtajā dienā tika apmeklēts Goricko Nacionālais parks, apskatot slapjās un sausās pļavas, novērtējot to bioloģisko daudzveidību un apspriežot divu veidu izmantojamās apsaimniekošanas metodes: pļaušanu un noganīšanu, kā arī biomasas izmantošanas iespējas. Goricko Nacionālais parks sadarbojas ar vietējo kompostēšanas iekārtu, nododot visu slapjajās pļavās nopļauto zāli organiskā mēslojuma ražošanai. Dalībnieki apmeklēja arī pienotavu, kas sadarbībā ar parka administrāciju, izmantojot ES finansējumu, būtiski veicina vietējās piena produkcijas ražošanu. Pienotava no apkārtējiem ciematiem savāc govs, aitu un kazu pienu, savukārt saražotos produktus piegādā reģiona lielākajiem tirdzniecības centriem.

Izziņas brauciena laikā grupas dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar inovatīviem risinājumiem, kas Alpu reģiona valstīs tiek izmantoti zālāju apsaimniekošanai, kā arī ar modernām zāles biomasas izmantošanas iekārtām. Grupa piedalījās diskusijās par vietējās sabiedrības iesaisti zālāju apsaimniekošanas risinājumu meklēšanā, inovatīvu risinājumu izmantošanā un vietējo tūrisma aktivitāšu veicināšanā. Kombinējot tradicionālās zālāju apsaimniekošanas elementus ar ekosistēmu pakalpojumu attīstību un biomasas izmantošanas iespējas, varētu veicināt integrētu reģionālo attīstību, kā arī motivētu vietējas pašvaldības iegūt labumus, kā arī saglabāt reģionam raksturīgās un vērtīgās ainavas.

Pieredzes apmaiņas brauciena fotogalerija.