Ekosistēmas pakalpojumu novērtējums

Lai grupētu un klasificētu visas pieejamās metodikas saistībā ar ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu un kartēšanu, tiek izdalītas 4 galvenās pieejas:

1. Biofizikālās metodes
2. Sociālās-kultūras metodes
3. Ekonomiskās metodes
4. Ekspertu balstīta kvantificēšana.

Biofizikālās metodes

Biofizikālās metodes ir visplašāk izmantotā pieeja lai kartētu un novērtētu gan ekosistēmu pakalpojumu apgādi un faktisko izmantošanu, kā arī pieprasījumu. Biofizikālā kvantificēšana ir ekosistēmu pakalpojumu mērīšana biofizikālajās vienībās (piemēram, ūdens apjoms, kas iefiltrējas ūdens nesējslānī, koksnes apjoms, kas tiek producēts mežā vai oglekļa apjoms, kas tiek uzkrāts augsnē). Tādēļ biofizikālās metodes ir ļoti atkarīgas no indikatoriem un biofizikālajiem modeļiem. Indikatori un biofizikālie modeļi ļauj ne tikai kvantificēt ekosistēmu pakalpojumus, bet arī novērtēt ekosistēmu struktūras un funkciju apstākļus.

Sociāli kulturālās metodes

Sociāli kulturālās metodes galvenokārt ir mērķētas novērtēt cilvēku priekšrocības ekosistēmu pakalpojumiem, atstājot malā monetāros novērtējumus. Vērtības un uztvere ekosistēmu pakalpojumu pieprasījumam un nodrošinājumam bieži tiek novērtētas un kartētas caur dažādām metodēm, kas ir balstītas uz sociālajām vajadzībām un vēlmēm. Ir nozīmīgi veikt skaidru nodalīšanu starp sociāli kulturālajām metodēm un sociāli kulturālajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Sociāli kulturālās metodes tiek izmantotas lai kvantificētu un kartētu ekosistēmu pakalpojumu 3 kategorijas: nodrošinājuma, regulēšanas un kultūras. Ir daudz dažādas metodikas, bet mēs varam atzīmēt 3: priekšrocību novērtējums, PPGIS (angliski – Participatory Mapping and Assessment) (līdzdalības kartēšana un novērtējums) un laikietilpīgais novērtējums.

Priekšrocību novērtējums: priekšrocību novērtējuma mērķis ir novērtēt vērtības, uztveri, zināšanas, apgādi, pielietojumu un ekosistēmu pakalpojumu pieprasījumu caur “tradicionālajām” sociāli kulturālajām datu apkopošanas tehnikām: (ekosistēmu pakalpojumu) klasifikācijas, aptaujas, priekšrocību un kategoriju novērtējums vai brīvie sarakstu (ranžēšanas) uzdevumi.

Līdzdalības kartēšana un novērtējums (PPGIS): PPGIS metodoloģijas ļauj gala lietotājiem izmantot galvenās GIS (ģeogrāfisko informācijas sistēmu) pamatiespējas, parasti caur tiešsaistes platform. Ekosistēmu pakalpojumu kontekstā, PPGIS ļauj novērtēt ekosistēmu pakalpojumu telpisko izplatību balstoties uz vietējām zināšanām, priekšrocībām un uztveri. PPGIS pieejas ir integrējošas un telpiski skaidras, tādēļ pieļauj apgādes un pieprasījuma telpisko salīdzināšanu. Caur PPGIS rīkiem, lietotājiem ir iespēja iezīmēt punktu vai teritoriju katē un atbildēt aptaujā par uztverto apgādi vai pieprasījumu vienam vai vairākiem ekosistēmu pakalpojumiem.

Laikietilpīgais novērtējums: Laika izmantošanas novērtējumā izmanto laiku kā starpnieku lai novērtētu noteikta ekosistēmas pakalpojuma vērtību tieši noskaidrojot cilvēku viedokli – cik ilgi vēlas investēt lai izmainītu noteikta ekosistēmu pakalpojuma kvantitāti vai kvalitāti? Līdzīgi kā maksātvēlmes pieejas, laikietilpīgie novērtējumi ir balstīti uz hipotētiskajiem scenārijiem vēlmē investēt laiku.

Ekonomiskās metodes

Ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas un novērtēšanas ekonomisko metožu mērķis ir kvantificēt labklājību (monetārā ziņā) kuru iegūst sabiedrība no ekosistēmu pakalpojumu izmantošanas.

Ekonomisko vērtību telpiskā variācija var tikt novērtēta izmantojot kartēšanas pieejas. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā vērtēšana ir ļoti sarežģīts lauks un ir pieejamas publikācijas saistībā ar šo specifiku. Padziļinātai izpratnei par ekonomisko vērtēšanu tiek rekomendēta Brander un Crossman (2017) publikācija. Ekonomiskās metodes ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanā atbalsta lēmumu pieņemšanas procesus, kuros daudzas pārvaldības, projektu vai politikas opcijas tiek apsvērtas. Trīs ekonomiskās metodes ir piedāvātas, lai ilustrētu pieejamo metožu plašo apjomu: izmaksu efektivitātes analīze, izmaksu-ieguvumu analīzi un multikritēriju analīze.

Izmaksu efektivitātes analīze salīdzina alternatīvās iespējas savstarpējo izmaksu ziņā. Dažādas iespējas tiek apsvērtas ar mērķi sasniegt vienu noteiktu rezultātu un visas izmaksas tiek attēlotas monetāri. Izmaksu efektivitātes analīzē tiek noskaidrota labākā iespēja ar zemākajām izmaksām. Ekosistēmu pakalpojumu kontekstā šai analīzei ir relatīvi ierobežota pieeja, jo ne vienmēr ir noteikts viens mērķis ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumā.

Izmaksu-ieguvumu analīze: tiek bieži pielietota lai novērtētu vairākas plānošanas un politikas iespējas, kurās visas ietekmes var tikt kvantificētas monetārā ziņā. Šajā analīzē tiek salīdzinātas dažādu iespēju visas izmaksas un ieguvumi. Šī pieeja tiek pielietota ekosistēmām, novērtējot izmaksas un ieguvumus dažādām plānošanas un politikas iespējām ekosistēmu pakalpojumu apgādei, bet pieprasa padziļinātas zināšanas par ekosistēmu procesiem.

Multikritēriju analīze: ir bieži pielietota, kad ne visas izmaksas un ieguvumi saistībā ar noteiktu iespēju var tikt vērtēti monetāri. Pamatideja šai analīzei ir ļaut integrēt dažādus mērķus (vai kritērijus) bez to monetāro vērtību apzināšanas. Šī analīze tiek lietota, lai noskaidrotu priekšrocības starp dažādām iespējām saistībā ar noteiktiem kritērijiem, ko nosaka lēmumpieņēmēji

Ekspertu balstīta ekosistēmu pakalpojumu kvantificēšana

Kad citi avoti nav pieejami, tad ekspertu zināšanas var tik izmantotas informācijas nodrošināšanai par ekosistēmu pakalpojumu krājumu, plūsmu un pieprasījuma novērtēšanu. Turklāt, kad eksperti no dažādām nozarēm tiek iesaistīti novērtējumā, padziļināta izpratne tiek igūta par kompleksu mijiedarbību starp virzošajiem spēkiem, spiedienu, stāvokli, ietekmēm un atbildes reakcijām ekosistēmu pakalpojumu krājumu, plūsmu un pieprasījuma sistēmā.

Ekspertu balstītā novērtējumā apspriedes procesā starp ekspertiem tiek panākta vienošanās par ekosistēmu pakalpojumu apgādes un pieprasījuma novērtējumu. Kad biofizikālie vai citu formu dati nav pieejami, ekspertu novērtējums ir efektīvs ceļš lai iegūtu un tuvotos pie ekosistēmu pakalpojumu vērtībām.

Ekspertu balstīta kvantificēšana bieži tiek pielietota kopā ar meklēšanas tabulu pieeju ekosistēmu pakalpojumu kartēšanā (3.5. nodaļa). Šo divu pieeju kombinācija ir izmaksu efektīvs ceļš lai iegūtu ticamas kartes.

Plaši pielietojama pieeja lai kvantificētu ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu ekspertu balstītu novērtējumu kontekstā ir relatīvie punkti: ekspertiem tiek jautāts novērtēt noteiktu ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu relatīvā punktu skalā no 1 līdz 5.