Teorijā izmantotie termini

Abiotisks

Atsaucībā uz fizisko (nedzīvo) vidi, piemēram, temperatūru, mitrumu un gaismu, vai minerāliem.

Adaptīvā pārvaldība

Sistemātisks process, lai nepārtraukti uzlabotu vadības politiku un praksi, mācoties no iepriekš izmantotās politikas un prakses rezultātiem. Aktīvajā adaptīvajā vadībā vadība tiek uzskatīta par apzinātu eksperimentu mācīšanās un vēlamā mērķa sasniegšanai.
Sistemātisks process, lai nepārtraukti pārvaldītu politikas un prakses rezultātus. Aktīvā adaptīvajā pārvaldībā tiek apskatīta par apzinātu mācīšanos.

Agro-bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība lauksaimniecības ekosistēmās (tostarp mājdzīvnieku un kultūraugu).

Agro-ekosistēmas

Ekosistēmas, kurās parasti tiek audzēti kultūraugi, mājdzīvnieki, dzīvnieki un citas dzīvības formas, lai ražotu pārtiku, šķiedru un citus materiālus, kas atbalsta cilvēka dzīvi, vienlaikus bieži vien sniedzot arī nemateriālus ieguvumus.
Papildus ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai agroekosistēmas ir arī citu ekosistēmu pakalpojumu lietotājas (piemēram, uzturvielu regulēšana, erozijas kontrole, ūdensapgāde, dabiskā kaitēkļu apkarošana).

Ainava

Teritorija, kā to uztver cilvēki, kura ir veidojusies dabas un / vai cilvēka faktoru darbības un mijiedarbības rezultāts. Termins “ainava” tādējādi tiek definēts kā platība vai teritorija, ko uztver vietējie iedzīvotāji vai apmeklētāji, kuru vizuālās īpašības un raksturs ir dabas un / vai kultūras faktoru darbības rezultāts.
Tiek atzīts fakts, ka ainavas attīstās laika gaitā un ir dabas un cilvēka darbības rezultāts. Ainava ir jāuzskata par visaptverošu – dabas un kultūras komponenti tiek lietoti kopā, nevis atsevišķi.

Analītiskā sistēma

Analītiskā sistēma sastāv no konceptuālas sistēmas, kas papildināta ar galvenajām definīcijām un klasifikācijām, kas nepieciešamas tā izmantošanai.

Apgādes ekosistēmu pakalpojumi

Tie materiālie un enerģētiskie ekosistēmu produkti, kas veicina cilvēku labklājību.

Apmežošana

Mežu stādīšana zemēs, kas vēsturiski nav bijušas meža zemes (pretstatā mežu atjaunošanai).

Atbalsta pakalpojumi

Ekoloģiskie procesi un funkcijas, kas nepieciešamas pārējo ekosistēmu pakalpojumu ražošanai. Sk. Arī “starppakalpojumi” un “ekosistēmas funkcijas”.

Atjaunošana

Ekosistēmas vienības aktīvas pārvaldības process, kas īstenots, lai uzlabotu ekosistēmas stāvokli.

Augsnes auglība

Konkrēta auga vai augu grupas produkcija saskaņā ar noteiktu apsaimniekošanas praksi.

Augsnes degradācija

Negatīvs process, ko bieži paātrina cilvēka darbība (nepareiza augsnes izmantošana un apsaimniekošanas prakse, celtniecība), kas noved pie augsnes īpašību un funkciju pasliktināšanās vai augsnes iznīcināšanas kopumā, piem. sablīvēšanās, erozija, sasāļošanās.

Augsnes erozija

Augsnes erozija ir augsnes pārvietošana ar dažādiem līdzekļiem, jo īpaši ūdens, vēja un masas kustību rezultātā; līdz ar to klimats ir galvenais faktors.

Augsnes erozijas risks (K-faktors)

Izsaka augsnes jutību pret erozju.

Augsnes īpašības

Augsnes ķīmiskās, fizikālās vai bioloģiskās īpašības, kas var norādīt uz ekosistēmu pakalpojumu funkcijas līmeni.

Augsnes sorbcija

Selektīvs process, kas norisinās uz augsnes daļiņām, kas ir mazākas par 0,002 mm (<2 µm); šīm mazajām daļiņām ir koloidālas īpašības, spēj noturēt un apmainīt jonus, ūdeni vai gāzes.

Augsnes tekstūra

Smilšu, dūņu un māla skaitliskā proporcija (%) augsnē. Smilts, dūņu un māla saturs tiek novērtēts laukā un / vai kvantitatīvi laboratorijā, un pēc tam novietots tekstūras trijstūrī, lai noteiktu augsnes auduma klasi. Tekstūra var būt rupja (dominē smilšu daļiņas), vidēja (dūņu daļiņas pārsvarā) vai smalkas (dominē māla daļiņas).

Ainavu metrika

Ainavas metrika izsaka ainavas struktūru un konfigurāciju matemātiskā izteiksmē. Ne tikai telpiskās, bet arī procesuālās īpašības var raksturot ar kvantitatīvu ainavas rakstu.

Biodegviela

Degviela, kas satur enerģiju no ģeoloģiski nesenām oglekļa fiksācijām, kas ražota no dzīviem organismiem, parasti augiem.

Bioenerģija

Tā ir enerģija, kas iegūta no bioloģiskiem materiāliem (t.i., no augiem un dzīvniekiem), bet kas nav pakļauta ģeoloģiskajam procesam (sal. ar fosilo kurināmo). Bioenerģijas nesēji var būt cieti (piemēram, koks, salmi), šķidrui (piemēram, biodīzeļdegviela, bioetanols) vai gāzveida (piemēram, metāns).

Biofizikālais novērtējums

Metode, kas iegūst vērtības, izsakot konkrētas preces vai pakalpojuma fizisko izmaksu (piemēram, darbaspēka, virsmas prasību, enerģijas un materiāla ieguldījumu) mērījumus.

Biofizikālā struktūra

Ekosistēmas arhitektūra, kas veidojas abiotisko, fizisko un biotisko kopienu, jo īpaši veģetācijas, mijiedarbības rezultātā.

Bioloģiskā daudzveidība

Visa veida dzīvo organismu mainīgums, tostarp sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmām un ekoloģiskajos kompleksos, kuriem tie pieder, ietver sugu iekšējo, atsevišķu sugu un ekosistēmu dažādību.

Bioloģiski vērtīgs zālājs (BVZ)

Termins izmantots Latvijas Lauku attīstības programmas kontekstā, kas ietver ES aizsargājamos zālāju biotopus (visas dabiskās pļavas Latvijā) un putniem nozīmīgus zālāju biotopus.

Biomasa

Audu masa populācijas organismos, ekosistēmā vai telpiskajā vienībā, ko iegūst, piesaistot enerģiju organiskos procesos.

Biotisks

Dzīvojoša vai nesen dzīvojusi ekosistēmu bioloģiskā sastāvda, t.i. augi, dzīvnieki, augsnes mikroorganismi, nedzīvā zemsedze un atmirusī koksne.

Ceļojumu izmaksas

Atklātu preferenču metode, kas novērtē pieprasījumu pēc dabas teritorijas rekreācijas vajadzībām, izmantojot datus par novērotajām izmaksām un ceļojuma biežumu uz šo galamērķi.

Cilvēku ieguldījums

Ietver visus antropogēnos ieguldījumus EP veidošanā, piemēram, zemes izmantošanu un apsaimniekošanu (tostarp sistēmas ieguldījumus, piemēram, enerģiju, ūdeni, mēslošanas līdzekļus, pesticīdus, darbaspēku, tehnoloģijas, zināšanas), cilvēku veidoto slodzi uz sistēmu (piemēram, eitrofikāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu) un aizsardzības pasākumus, kas modificē ekosistēmas un EP piegādi.

Cilvēku labklājība

Stāvoklis, kas ir būtisks (un ne tikai instrumentāli) vērtīgs vai labs personai vai sabiedriskajai grupai, ietverot piekļuvi pamatmateriāliem labas dzīves, veselības, drošības, labas fiziskās un garīgās stāvokļa un labu sociālu attiecības nodrošināšanai.

Dabas kapitāla novērtēšana

Veids, kā organizēt informāciju par dabas kapitālu, lai lēmumu pieņēmēji varētu sistemātiski dokumentēt un novērtēt dabas resursu stāvokli un tendences.

Dabas kapitāls

Dabas elementi, kas tieši vai netieši rada vērtību cilvēkiem, tostarp ekosistēmām, sugām, saldūdenim, zemei, minerāliem, gaisam un okeāniem, kā arī dabiskie procesi un funkcijas. Termins bieži tiek lietots sinonīmi ar dabas aktīviem, bet kopumā tas nozīmē noteiktu komponentu.
Piezīme: ekosistēmu kapitālu un ekosistēmu aktīvus dažkārt izmanto, lai atsauktos uz dabas sastāvdaļām, kas dod labumu cilvēkiem.

Dabā balstīti risinājumi

Dzīvi risinājumi, kas nepārtraukti atbalsta un izmanto dabu, kas ir paredzēti dažādu sabiedrības problēmu risināšanai resursefektīvā un pielāgojamā veidā, vienlaikus sniedzot ekonomiskus, sociālus un vides ieguvumus.

Dabiskais zālājs

Zālāji, kuru pastāvēšanu pilnībā nodrošina dabas apstākļi (nokrišņi, uguns, savvaļas zālēdāji, augsnes apstākļi) un nav nepieciešama cilvēka darbība (pļaušana vai ganīšana). Šāda veida zālāji visbiežāk sastopami stepes un savannas zonās.

Daudzfunkcionalitāte

Ekosistēmu īpašība ir vienlaikus veikt vairākas funkcijas, kas var nodrošināt konkrētu EP kopu vai kopas.

Daudzkritēriju lēmumu pieņemšanas analīze (MCDA)

Daudzkritēriju lēmumu analīze (DKLA) ir lēmumu atbalsta metode, kas palīdz sistemātiski izpētīt dažādu alternatīvu priekšrocības un trūkumus, salīdzinot tos ar skaidri noteiktu kritēriju kopumu. Šie kritēriji atspoguļo būtiskākos aspektus attiecīgajā lēmumu pieņemšanas procesā. DKLA atbalsta lēmumu strukturēšanas problēmas, izvērtējot alternatīvu rezultātus visos kritērijos, izpētot kompromisus, formulējot lēmumu un pārbaudot tā stabilitāti.

Deliberatīvs novērtējums

Ir termins dažādiem instrumentiem un metodēm, kas iesaista dalībniekus, kuri nav zinātnieki. Izmantojot šo metodei, ieinteresētās personas un iedzīvotāji tiek aicināti pārredzamā veidā kopā veidot savas preferences ekosistēmu pakalpojumiem, izmantojot atklātu diskursu.

Dēdēšana

Iežu un nogulumu sadalīšanās un izmaiņas Zemes virsmā vai tās tuvumā, ko rada bioloģiskie, ķīmiskie un fizikālie faktori vai to kombinācijas.

Drošība

Pieeja resursiem, drošībai un spēja dzīvot prognozējamā un kontrolējamā vidē.

Dzīvotne

1. [vispārīgā kontekstā]: fiziskā atrašanās vieta vai vides veids, kurā dzīvo vai rodas organisms vai bioloģiskā populācija, ko definē kā dabisku vai modificētu abiotisku un biotisku vides faktoru summu, kas ir būtiska sugas dzīvībai un vairošanai.

2. [MAES kontekstā]: sinonīms “ekosistēmas tipam”
[Piezīme. Eiropas Padomes definīcija ir konkrētāka: sugas vai sugas populācijas biotops ir dabisku vai modificētu vides abiotisku un biotisku faktoru summa, kas ir būtiska sugas dzīvei un vairošanai tās dabiskajā ģeogrāfiskajā izplatībā.]

Ekoloģisks process

Mijiedarbība starp organismiem un/vai to abiotisko vidi.

Ekonomisks novērtējums

Noteiktas preces vai pakalpojuma vērtības izteikšanas process noteiktā kontekstā (piemēram, lēmumu pieņemšanas procesā) naudas izteiksmē.

Ekosistēma

1. [vispārējā kontekstā] Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to nedzīvās vides dinamiskais komplekss, kas savstarpēji darbojas kā funkcionāla vienība. Cilvēki var būt ekosistēmas sastāvdaļa, lai gan “sociāli ekoloģiskā sistēma” dažkārt tiek izmantota, lai apzīmētu situācijas, kurās cilvēkiem ir nozīmīga loma vai kurās cilvēka darbība būtiski ietekmē ekosistēmas raksturu.

2. [MAES kontekstā] Ekosistēmas tips

Ekosistēmas funkcionēšana

Ekosistēmas darbība. Ļoti bieži ir iesaistīts normatīvs komponents, jo ekosistēmas darbība attiecas ne tikai uz (jebkādu) sistēmas darbību/veiktspēju, bet arī uz “pareizu darbību” un tādējādi nozīmē normatīvu izvēli attiecībā uz to, ko uzskata par pareizi funkcionējošu ekosistēmu (darbojas noteiktās robežās).

Ekosistēmu apsaimniekošana

Tieša un apzināta iejaukšanās (vai vienošanās atturēties no iejaukšanās) ekosistēmā, ko veic cilvēki, kuri ir iecerējuši mainīt tās struktūru vai funkcionēšanu, lai gūitu kādu labumam.

Ekosistēmu degradācija

Pastāvīga ekosistēmas stāvokļa pasliktināšanās.

Ekosistēmu funkcija

Mijiedarbība starp biofizikālajām struktūrām, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas procesiem, kas nodrošina ekosistēmas spēju sniegt ekosistēmu pakalpojumus. (sk. arī ekosistēmas kapacitāti un ekosistēmas stāvokli).

Ekosistēmu īpašības

Atribūti, kas raksturo ekosistēmu, piemēram, tās lielums, bioloģiskā daudzveidība, stabilitāte, organizācijas pakāpe, kā arī tās funkcijas un procesi (t.i., materiālu, enerģijas un informācijas iekšējā apmaiņa).

Ekosistēmu novērtēšana

Sociāls process, kurā zinātnes atklājumi par ekosistēmu pārmaiņu cēloņiem, to ietekmi uz cilvēku labklājību, kā arī pārvaldības un politikas iespējām atbilstību lēmumu pieņēmēju vajadzībām.

Ekosistēmu pakalpojumu modelis

Zinātnisks (parasti datorizēta) modelis, lai noteiktu dažādus ekosistēmu pakalpojumu sociālos un ekoloģiskos rādītājus.

Ekosistēmu pakalpojumi

1. Ekosistēmu ieguldījumi saimnieciskajā, sociālajā, kultūras un citā cilvēku darbībā.
2. Ekosistēmu struktūras un funkciju (kopā ar citiem ieguldījumiem) ieguldījums cilvēka labklājībā
(Piezīme: jēdzieni “ekosistēmas preces un pakalpojumi”, “ekosistēmas galīgie pakalpojumi” un “dabas devums cilvēkiem” tiek uzskatīti par ES sinonīmiem MAES kontekstā.)

Ekosistēmu pakalpojumu degradācija

Ekosistēmas pakalpojuma vai pakalpojumu kopas ieguldījuma samazināšanās, zaudējot dabas kapitālu vai tā spējas radīt pakalpojumu nodrošinājumu.

Ekosistēmu pakalpojumu kartēšana

Process, kurā tiek kvantitatīvi veidots ekosistēmas pakalpojumu rādītāju kartogrāfisks attēlojums ģeogrāfiskajā telpā un laikā.

Ekosistēmu pakalpojumu klasifikācija

Ekosistēmu pakalpojumu klasifikācija saskaņā ar ekoloģiskajiem procesiem, uz kuriem tie balstās, un ieguvumiem, ko tie dod.

Ekosistēmu pakalpojumu kopa (apgādes)

Saistīto ekosistēmu pakalpojumu kopums, kas ir saistīts ar konkrētu ekosistēmu un kas parasti parādās kopā atkārtoti laikā un telpā.

Ekosistēmu pakalpojumu kopa (pieprasījuma)

Saistītu ekosistēmu pakalpojumu kopums, ko cilvēki pieprasa no ekosistēmas (- ām).

Ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājums

Pakalpojumu sniegšana konkrētā ekosistēmā neatkarīgi no to faktiskās izmantošanas. To var noteikt noteiktam laika periodam (piemēram, gadam) tagadnē, pagātnē vai nākotnē.

Ekosistēmu pakalpojumu nodrošinātājs

Ekosistēmas, komponentu populācijas, kopienas, funkcionālās grupas utt., kā arī abiotiskie komponenti, piemēram, dzīvotnes tips, kas ir galvenie ES izlaides veicinātāji.

Ekosistēmu pakalpojumu novērtējums

Ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājuma stāvokļa un tendenču novērtējums noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma vispārējais mērķis ir uzsvērt un kvantitatīvi novērtēt ekosistēmu pakalpojumu nozīmi sabiedrībā. Ekosistēmu pakalpojumu novērtējumi pēc būtības ir daudzdisciplināri, piemērojot un apvienojot biofizikālās, sociālās un ekonomiskās metodes.

Ekosistēmu pakalpojumu pieprasījums

Vajadzība pēc konkrētiem ekosistēmas pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrība, konkrētas ieinteresēto personu grupas vai indivīdi. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no vēlmēm un vajadzībām, alternatīvu iespējām vai līdzekļiem šo vajadzību apmierināšanai. Tas attiecas arī uz konkrētu pakalpojuma raksturlielumu izvēli un uz riska apzināšanos.

Ekosistēmu pakalpojumu plūsma

Ekosistēmu pakalpojuma apjoms, kas faktiski tiek mobilizēts noteiktā apgabalā un laikā.

Ekosistēmu pakalpojumu potenciāls

Tas raksturo dabīgo ieguldījumu ES ražošanā. Ar to nosaka ES apjomu, ko noteiktā reģionā var nodrošināt vai izmantot ilgtspējīgā veidā. Šis potenciāls būtu jāizvērtē pietiekami ilgā laika posmā.

Ekosistēmu pakalpojumu uzskaite

Strukturēts veids, kā novērtēt dabas ekonomisko nozīmi, kas atbilst pašreizējiem makroekonomiskajiem aprēķiniem. Ekosistēmu pakalpojumu uzskaite ietver informācijas organizēšanu par dabas kapitāla krājumiem un ekosistēmu pakalpojumu plūsmām, lai ekosistēmas ieguldījumu cilvēku labklājībā varētu saprast lēmumu pieņēmēji. Uzskaiti var veidot fiziskā vai monetārā izteiksmē.

Ekosistēmu pieeja

Stratēģija zemes, ūdens un dzīvo resursu integrētai apsaimniekošanai, kas veicina saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Ekosistēmas pieejas pamatā ir piemērotu zinātnisku metožu pielietošana, kas vērstas uz bioloģiskās organizācijas līmeņiem, kuri aptver būtisko struktūru, procesus, funkcijas un mijiedarbību starp organismiem un to vidi. Tajā atzīts, ka cilvēki ar savu kulturālo daudzveidību ir daudzu ekosistēmu neatņemama sastāvdaļa.

Ekosistēmu procesi

Jebkādas fiziskās, ķīmiskās vai bioloģiskās izmaiņas vai reakcijas, kas rodas ekosistēmās. Ekosistēmas procesi ietver sadalīšanos, ražošanu, barības vielu ciklu un barības vielu un enerģijas plūsmas.

Ekosistēmu raksturs

Galvenās iezīmes ekosistēmas vienībai, kas apraksta tās sastāvdaļas, struktūru, procesus un funkcionalitāti, kas bieži ir cieši saistīta ar bioloģisko daudzveidību. Termins “raksturs” ietver visas dažādās perspektīvas, kas tiek izmantotas, lai raksturotu ekosistēmu.

Ekosistēmu starpniek-pakalpojumi

Ekoloģiska funkcija vai process, ko saņēmējs neizmanto tieši, bet kas ir galīgo ekosistēmu pakalpojumu pamatā, kuri tiek izmantoti tieši.

Piezīme: “Starpnieka ES” nevar uzskatīt par “ekosistēmas pakalpojumu” apakštipu: patiesībā tās ir savstarpēji izslēdzošas kategorijas, un šo atšķirību dažkārt izceļ, lietojot terminu “gala ES” kā ES sinonīmu. Tomēr “robeža” starp ekosistēmas starpposma un galīgajiem pakalpojumiem (ko dažkārt sauc par “ražošanas robežu”) ir atkarīga no konteksta, un tā skaidri un konsekventi jānosaka attiecībā uz jebkuru ekosistēmas novērtēšanas darbu. Tas nozīmē, ka var būt konteksts, kurā “starpposma ES” faktiski būtu galīgais pakalpojums, ko tieši izmantotu noteikts saņēmējs, vai izvairīšanās no sabiedriskām izmaksām, ja pakalpojums ir degradēts.

Ekosistēmu statuss

Ekosistēmas stāvoklis, kas definēts vairākās skaidrās kategorijās ar juridisku statusu. Parasti to mēra, ņemot vērā laiku, un to var salīdzināt ar saskaņotajiem politikas mērķiem, piemēram, ES vides direktīvām (Biotopu direktīva, Ūdens pamatdirektīva, Jūras stratēģijas pamatdirektīva), piemēram, “saglabāšanas statuss”.

Ekosistēmu stāvoklis

Ekosistēmas fiziskais, ķīmiskais un bioloģiskais stāvoklis konkrētā laikā.

Ekosistēmu struktūra

Tādas ekosistēmas statisks raksturojums, ko mēra kā materiāla vai enerģijas krājumu vai tilpumu, vai biofizikālu elementu sastāvu un sadali. Piemēram, augkopība, lapu platība, zemes seguma%, sugu sastāvs (sk. ekosistēmas procesu).

Ekosistēmu tipoloģija

Ekosistēmu vienību klasifikācija atbilstoši to attiecīgajiem ekosistēmas raksturlielumiem, kas parasti ir saistīti ar konkrētiem mērķiem un telpiskajām skalām.

Ekosistēmu uzskaite

Ekosistēmu uzskaite ir saskaņota un integrēta pieeja ekosistēmu vērtību noteikšanai un pakalpojumu plūsmai no tām uz ekonomisko un cita veida cilvēku darbību.

Ekosistēmu veselība

Dabas stāvoklis (pārvaldīts vai racionāls), ko raksturo sistēmas integritāte: proti, veselīgs raksturs ir lielākoties pašorganizēta sistēma.

Ekosistēmu veselums

Integritāte bieži tiek definēta kā vides stāvoklis, kam ir maza vai vispār nav raksturīga cilvēka ietekme, saglabājot struktūru, funkcijas un sugu sastāvu, kas pastāv pirms un neatkarīgi no cilvēka iejaukšanās [t.i., integritāte ir cieši saistīta ar dabīguma idejām, jo īpaši priekšstatu par peristīnu neskartību (Angermeier & Karr 1994, Callicott et al. 1999)].

Ekosistēmu vienība

Ekosistēmas tips telpiskajā pamatvienībā. Gadījumos, kad telpiskā izšķirtspēja ir samērā smalka, ir jēgpilni pieņemt, ka katru pamata telpisko vienību aizņem tikai viena ekosistēmas vienība, un tādā gadījumā šie divi jēdzieni sakrīt.”

Eksistences vērtība

Vērtība, ko personas piešķir, zinot, ka resurss pastāv, pat ja tās nekad neizmanto šo resursu (dažkārt to sauc arī par saglabāšanas vērtību vai pasīvu lietošanas vērtību).

Ekstrapolācija

Informācijas projekcija vai paplašināšana, zināmā nogabalā, par kuru nav ievāktu zināšanu.

Ekosistēmas elastīgums

Ekosistēmas spēja atgūt un saglabāt tās struktūru un procesus pēc eksogēna pārmaiņu vai traucējumu gadījuma. Ja stress vai traucējums ietekmē ekosistēmu, tai jāspēj ātri atlēkt atpakaļ, lai atjaunotu savu agrāko spēju nodrošināt pakalpojumu vai lietderību, nevis pārveidoties par kvalitatīvi atšķirīgu stāvokli, ko izraisa atšķirīgs procesu kopums. Lai varētu definēt ekosistēmu noturību, ekosistēmai pirms traucējuma jābūt stabilai. Noturība ir saistīta ar atgriešanos pie stabilitātes pēc noteiktas deformācijas.

Fenomenoloģiskie modeļi

Fenomenoloģiskajos modeļos aprakstītas empīriskās attiecības starp bioloģisko daudzveidību vai ekosistēmas sastāvdaļām un ekosistēmu pakalpojumiem. To pamatā ir izpratne, ka bioloģiskie mehānismi ir EP piedāvājuma pamatā.

Funkcionālā dažādība

To īpašību vērtība, diapazons un relatīvais daudzums, kas ir organismos ekoloģiskā sabiedrībā.

Funkcionālā grupa

Organismu grupa ar līdzīgiem funkcionāliem atribūtiem. Daži autori izmanto “Funkcionālo tipu”. Grupas var būt saistītas ar līdzīgu reakciju uz spiedienu un/vai ietekmi uz ekosistēmas procesiem. Funkcionālo grupu bieži dēvē par ģildi, jo īpaši, ja tā attiecas uz dzīvniekiem, piemēram, tādu ūdens organismu barošanās veidi, kuriem trofiskajā ķēdē ir tāda pati funkcija, piemēram, smalcinātāju vai noganītāju grupa.

Funkcionālās īpašības

Organisma pazīme, kas ir saistīma ar organisma funkciju.
Tādas organismu īpašības (piemēram, morfoloģiski, fizioloģiski utt.), kas vai nu ir saistītas ar organismu ietekmi uz kopienas un ekosistēmas procesiem, vai arī to reakciju uz šiem procesiem un fizisko vidi.

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS)

Datorizēta sistēma telpiski atsauces datu Ievadei, Pārvaldībai, Analīzei un Prezentācijai (IPAP).

Hidromorfās augsnes

Augsne, kas veidojusies sliktās noteces apstākļos purvos vai citās mitrzemēs.

Ieguvumi

Pozitīvas pārmaiņas labklājībā no vajadzību un vēlmju izpildes skatu punkta.

Ieguvumu pārnese

Novērtē ekonomiskās vērtības, pārceļot esošās ieguvumu aplēses no pētījumiem, kas jau pabeigti citā atrašanās vietā vai tematikā.

Ieinteresētās personas

Jebkura grupa, organizācija vai indivīds, kuri var ietekmēt vai kurus ietekmē ekosistēmas pakalpojumi.

Ietekme

Negatīvs vai pozitīvs iespaids uz indivīdiem, sabiedrību un/vai vides resursiem, ko rada vides pārmaiņas.

Ietvars

Struktūra, kas ietver saistību starp pieņēmumiem, koncepcijām un praksi, kas nosaka pieeju, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai mērķus.

Ilgtspējība

Īpašība vai stāvoklis, kas ļauj apmierināt pašreizējo un vietējo iedzīvotāju vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas citās vietās apmierināt viņu vajadzības. Vāja ilgtspējība paredz, ka vajadzības var apmierināt, aizvietojot dažādas kapitāla formas (t. i., izmantojot kompromisus); spēcīga ilgtspējība liecina, ka dažādu kapitāla veidu aizstāšana ir ļoti ierobežota.

Ilgtspējīga EP izmantošana

Cilvēkiem izmantot ekosistēmu tā, lai tā varētu sniegt nepārtrauktu labumu pašreizējām paaudzēm, vienlaikus saglabājot tās potenciālu, lai apmierinātu nākamo paaudžu vajadzības un cerības.

Indikātors

Indikators ir skaitlis vai kvalitatīvs deskriptors, kas ģenerēts ar precīzi definētu metodi, kura atspoguļo interesējošo parādību. Politikas veidotāji bieži izmanto indikātorus, lai noteiktu vides mērķus un novērtētu to izpildi.

Integrācija

Integrācijas līmenis pastāvošajos ekosistēmas novērtējumos atšķiras, bet parasti ietilpst i) apvienošanā, ii) interpretēšanā un iii) zināšanu izplatīšanā no dažādām disciplīnām. Piemēram, integrācija var būt vērsta uz biofizikāliem elementiem; ekosistēmas stāvokļa integrēšana ar ekosistēmas sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, MAES). Citi ir paplašinājuši integrāciju, iekļaujot sociālekonomisko informāciju un saikni ar cilvēku labklājību (piemēram, MA), kā arī vietējās zināšanas (piemēram, IPBES novērtējumi). Vairāki novērtēšanas speciālisti var izmantot vārdu “integrācija”, lai atsauktos uz ieinteresēto personu iekļaušanu novērtēšanas procesā un vispārējā pārvaldības struktūrā, ko tās īsteno.

Integrētās modelēšanas ietvars

Šajā grupā ietilpst modelēšanas rīki, kas īpaši paredzēti ekosistēmu pakalpojumu modelēšanai un kartēšanai un kas var novērtēt kompromisus un vairāku pakalpojumu scenārijus. Tās integrē dažādas metodes dažādiem pakalpojumiem, kas parasti tiek organizēti moduļos, katrs no tiem ir paredzēts konkrētam pakalpojumam. Integrētās modelēšanas sistēmas izmanto GIS programmatūru, lai darbotos ar telpiskajiem datiem un veidotu kartes.
Tie var darboties kā komerciālu vai atvērtā pirmkoda programmatūras pakotņu, atsevišķu rīku vai tīmekļa lietojumprogrammu paplašinājumi. Tie ir izstrādāti, lai palīdzētu pētniekiem veikt ES novērtējumu un ļautu lēmumu pieņēmējiem novērtēt kvantitatīvus kompromisus, kas saistīti ar alternatīvām pārvaldības izvēlēm, un noteikt jomas, kurās ieguldījumi dabas kapitālā var veicināt cilvēku attīstību un saglabāšanu.

Intensifikācija

Zemes izmantošanas intensificēšanas mērķis ir palielināt ekosistēmu pakalpojumu rezultātus (piemēram, lauksaimniecībā, palielinot ražas uz vienu platības vienību un uz vienu laika vienību), citiem vārdiem sakot, palielināt produktivitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, parasti tiek palielinātas ievades (sk. terminu “papildu ievades”). Lai palielinātu kultūraugu ražu, izmanto plašu metožu klāstu, bieži kombinējot, tostarp audzēšanu, apūdeņošanu, organisko un neorganisko mēslošanu, zaļos kūtsmēslus un kultūraugus, kaitēkļu un nezāļu apsaimniekošanu, daudzaugu audzēšanu, augseku un atļaujas periodu samazināšanu.

Izmaiņu virzītājspēki (Tiešie un netiešie)

Jebkurš dabas vai cilvēka izraisīts faktors, kas tieši vai netieši izraisa izmaiņas ekosistēmā. Tiešs pārmaiņu virzītājspēks nepārprotami ietekmē ekosistēmas procesus, un tāpēc to var identificēt un izmērīt līdz noteiktai precizitātes pakāpei, un netiešs pārmaiņu virzītājspēks darbojas, mainot 1 vai vairāk tiešo izmaiņu līmeni vai ātrumu.

Izmaksu efektivitātes analīze

Novērtēšanas metode, kas ietver viszemāko izmaksu iespējas noteikšanu, kas sasniedz noteiktu mērķi.

Izmaksu un ieguvumu analīze

Novērtēšanas metode, kas ietver izmaksu un ieguvumu vērtības summēšanu un iespēju salīdzināšanu neto ieguvumu izteiksmē (apmērs, kādā ieguvumi pārsniedz izmaksas).
h3>Izpētes scenāriji

Ekosistēmas stāvokļa prognozēšana nākotnē, pamatojoties uz tiešo un netiešo pārmaiņu veicinātāju paredzamo ietekmi, kas paredzēta, lai palīdzētu cilvēkiem izprast dažādu pieņēmumu kopumu sekas. Sk. ‘Normatīvie scenāriji’.

Izslēgšana

Notiek, ja pastāv iestādes vai tehnoloģijas, kas liedz citām personām vai grupām izmantot preci vai pakalpojumu.

Kapacitāte

(Ekosistēmas pakalpojumam): konkrētās ekosistēmas spēja ilgtspējīgā veidā sniegt konkrētu ekosistēmu pakalpojumu.

Karstie punkti

Teritorijas, kurās tiek sniegti lieli konkrētu pakalpojumu komponenti salīdzinoši mazā teritorijā/vietā (iepretim ES coldspots).

Kartēšana

Procedūras, procesa, struktūras vai sistēmas grafisks attēlojums, kurā attēlota dažādu tās sastāvdaļu izvietojums un attiecības, kā arī enerģijas, preču, informācijas, materiālu, naudas, personāla u.c. plūsmas.

Kompromiss

Es kompromisi izriet no cilvēku pieņemtajiem pārvaldības lēmumiem. Šāda izvēle var mainīt ekosistēmas sniegto EP veidu, apjomu un relatīvo kombināciju. Kompromisi rodas, ja vienas EP nodrošināšana tiek samazināta sakarā ar cita EP plašāku izmantošanu.
Piezīme: Dažos gadījumos kompromiss var būt skaidra izvēle, bet citos tas rodas, apzinoties, ka tā notiek.

Konceptuāls modelis

Ekosistēmu pakalpojumu konceptuālie modeļi raksturo sistēmisku mijiedarbību starp dabu un cilvēkiem. Tie ir, piemēram, ekosistēmu struktūru un funkciju ilustrācijas vai vadītāju un spiediena ietekme uz valstu mainīgajiem lielumiem.
Konceptuālie modeļi var arī raksturot dažādu pieeju sarežģītību ekosistēmu pakalpojumu kvantificēšanā.

Kopējā ekonomiskā vērtība

Plaši izmantota struktūra, lai sadalītu utilitārās vērtības komponentus naudas izteiksmē, tostarp tiešās lietošanas vērtību, netiešās izmantošanas vērtību, iespējas vērtību, kvazi-iespēju vērtības un esamības vērtību.
h3>Kopiena (cilvēku, vietējā)

Cilvēku grupa, kurai ir kaut kas kopīgs. Vietējā kopiena ir diezgan maza cilvēku grupa, kam ir kopīga dzīvesvieta un institūciju kopums. Termins “kopiena” arī tiek lietots, lai atsauktos uz lielākām cilvēku kopām, kurām ir kaut kas kopīgs (piemēram, valsts sabiedrība, donoru kopiena).

Korporatīvais ekosistēmu pakalpojumu pārskats

Strukturēta metodoloģija, kas palīdz privātā sektora lēmumu pieņēmējiem izstrādāt stratēģijas, lai pārvaldītu uzņēmējdarbības riskus un iespējas, kas izriet no to uzņēmumu atkarības un ietekmes uz ekosistēmām.

Kultūrainava

Kulturālās īpašības, kas veidojas dabas un cilvēka mijiedarbībā.

Kultūras ekosistēmu pakalpojums

Visi nemateriālie un parasti nepatērējošie ekosistēmu rezultāti, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo stāvokli. KEP galvenokārt tiek uzskatīti par fiziskiem apstākļiem, vietām vai situācijām, kas izraisa pārmaiņas cilvēku fiziskajā vai garīgajā stāvoklī un kuru raksturs ir būtiski atkarīgs no dzīvošanas procesiem; tie var ietvert atsevišķas sugas, dzīvotnes un veselas ekosistēmas. Iestatījumi var būt gan daļēji dabiski, gan dabiski (t.i., var ietvert kultūras ainavas), ja tie ir atkarīgi no dzīvošanas uz vietas. CICES tiek nošķirti apstākļi, kas atbalsta mijiedarbību, ko izmanto fiziskām darbībām, piemēram, pārgājienam un makšķerēšanai, un intelektuāla vai garīga mijiedarbība, kas ietver analītiskas, simboliskas un reprezentatīvas darbības, arī garīgie un reliģiskie uzstādījumi. Klasifikācija attiecas arī uz “eksistences” un “mantojuma” konstrukcijām, kas var rasties no cilvēku pārliecības vai izpratnes.

Laika izmantošanas novērtējums

Šī metode novērtē ekosistēmu pakalpojumu vērtību, tieši jautājot cilvēkiem, cik daudz laika viņi vēlas ieguldīt, lai mainītu konkrētā ekosistēmas pakalpojuma vai saglabāšanas plāna kvantitāti vai kvalitāti.

Lēmumu pieņēmējs

Persona, grupa vai organizācija, kurai ir pilnvaras vai spēja lemt par interesējošām darbībām.

Līdzdalības ĢIS

Novērtē ekosistēmu pakalpojumu telpisko sadalījumu atbilstoši ieinteresēto personu priekšstatiem un zināšanām darba semināros un/vai apsekojumos. LĢIS ļauj dažādām ieinteresētajām personām piedalīties EP kartes izstrādē, lai noteiktu EP “karstos punktus” un integrē to uztveri, zināšanas un vērtības ekosistēmas pakalpojumu galīgās kartēs.

Līdzdalības pieeja

Pieeju un metožu kopums, kas ļauj cilvēkiem dalīties, uzlabot un analizēt savas zināšanas par dzīvi un apstākļiem, plānot un rīkoties, uzraudzīt un novērtēt.
h3>Līdzdalības scenāriju plānošan

Līdzdalības scenāriju plānošanai tiek izmantoti dažādi instrumenti un paņēmieni (piemēram, prasmju veidošanas vai attīstības pasākumi radošajās darbnīcās, kas bieži tiek papildināti ar modelēšanu), lai izstrādātu ticamus un iekšēji saskaņotus alternatīvu nākotnes risinājumu aprakstus.

Līdzdalības vērtējums

Deklarēta preferenču metode, kurā ieinteresēto personu grupas tiek aicinātas grupu diskusijās paust gatavību maksāt par konkrētām izmaiņām EP nodrošinājumā.

Līmeņu pieeja

Pieejamo metožu klasifikācija atbilstoši detalizācijas pakāpei un sarežģītībai, lai sniegtu padomus par metožu izvēli. Dažādu līmeņu nodrošināšana un integrācija ļauj EP novērtējumos izmantot metodes, kas atbilst to vajadzībām un resursiem.

Maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem

Pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, lauksaimniekiem vai zemes īpašniekiem) piedāvātie nosacītie maksājumi apmaiņā pret pārvaldības praksi, kas uzlabo EP nodrošinājumu.

Mantojums (kultūras un dabas)

Mūsu mantojums no pagātnes, tas, ar ko mēs šodien dzīvojam, un tas, ko mēs nododam nākamajām paaudzēm. Fizikālie objekti, ko ražojušas un izmantojušas iepriekšējās paaudzes, sākot no neliela apjoma mājokļa un beidzot ar liela mēroga ēkām, pieminekļiem, vietām un ainavām, var kļūt par kultūras mantojumu, ko veido to pēcteči. Tāpat arī simboliski cilvēku jaunrades un iztēles produkti, piemēram, mūzika, vizuālā māksla, dzeja un proza, zināšanas un zinātība, veicina sabiedrības vai grupas izpratni par tās kultūras mantojumu.

Mērogs (kartes)

Norāda attiecību starp attālumu starp diviem punktiem kartē un atbilstošo attālumu uz zemes.

Mērogs (telpiskais un laika)

Parādību vai novērojumu fiziskie izmēri telpā vai laikā. Attiecībā uz EP piedāvājuma un pieprasījuma laika aspektiem karstie brīži ir tikpat svarīgi kā telpiski būtiski karstie punkti.

Modelis (zinātnisks)

Vienkāršota sarežģītas sistēmas vai procesa atspoguļošana, ietverot elementus, ko uzskata par reprezentatīvās daļas būtiskām daļām. Modeļu mērķis ir atvieglot izpratni un/vai kvantificēšanu, atsaucoties uz pastāvošām un parasti vispārpieņemtām zināšanām.
h3>Monetārais vērtējums

Process, kurā cilvēki pauž nozīmi vai priekšroku, kāda viņiem ir attiecībā uz pakalpojumu vai labumu, ko ekosistēmas sniedz naudas izteiksmē. Sk. “Ekonomiskais novērtējums”.

Ne-monetārs vērtējums

Process, kurā cilvēki pauž nozīmi vai priekšroku, kāda viņiem ir attiecībā uz pakalpojumu vai pabalstiem, ko ekosistēmas sniedz, izņemot naudu. Skatīt monetāro vai ekonomisko novērtējumu.

Nenoteiktība

Pakāpe, kādā stāvoklis vai tendence (piemēram, ekosistēmā) nav zināma.
Neskaidrību var radīt informācijas trūkums vai domstarpības par to, kas ir zināms vai pat iespējami zināms. Tam var būt daudzu veidu iemesli, sākot no skaitļos izsakāmām kļūdām datos līdz nepārprotami definētai terminoloģijai vai nenoteiktām cilvēku uzvedības prognozēm. Tāpēc nenoteiktību var atspoguļot kvantitatīvi pasākumi (piemēram, dažādu modeļu aprēķināto vērtību diapazons) vai kvalitatīvi pārskati (piemēram, ekspertu grupas sprieduma atspoguļošana).

Novērtējums

No pētījumiem iegūtas informācijas analīze un pārskatīšana, lai palīdzētu kādam, kas ir atbildīgs, izvērtēt iespējamās darbības vai domāt par problēmu.
Novērtēšana nozīmē esošo zināšanu apkopošanu, sumēšanu, organizēšanu, interpretēšanu un, iespējams, saskaņošanu un to paziņošanu tā, lai tās būtu atbilstošas un noderīgas inteliģentam, bet nekritiskam lēmumu pieņēmējam.

Oglekļa sekvesterācija

Oglekļa satura palielināšanas process rezervuārā, kas nav atmosfērā.

Operacionalizācija

Process, kura laikā koncepcijas tiek padarītas lietojamas lēmumu pieņēmējem.

Organiskā augsne

Augsne, kurā organisko augsnes materiālu slāņu biezuma summa parasti ir lielāka nekā minerālslāņu biezuma summa.

Pakalpojumu ieguvēja teritorija

Telpiskā vienība, kurā saņēmējiem tiek piegādāta ekosistēmu pakalpojumu plūsma. Tās telpiski norobežo cilvēku grupas, kas apzināti vai neapzināti gūst labumu no interesējošās ekosistēmas.

Pakalpojumu nodrošinošā teritorija

Telpiskā vienība, kurā sniedz ekosistēmu pakalpojumu. Šajā teritorijā var būt dzīvnieku un augu populācijas, abiotiskie komponenti, kā arī cilvēki.

Pakalpojumu nodrošinošā vienība

sk. “Pakalpojumu nodrošinošā teritorija”.

Pakalpojumu vienojošā teritorija

Telpas savienošana starp ekosistēmai nepiederošām pakalpojumu nodrošināšanas un pakalpojumu iegūšanas teritorijām, kas sniedz labumu. Savienojošās telpas īpašības ietekmē pakalpojuma pārnesi.

Papildu (sistēmas) dati

Uz ekosistēmām balstītu antropogēni ieguldījumi ekosistēmu pakalpojumos, kas attiecas, piemēram, uz mēslojumu, enerģiju, pesticīdiem, tehniku, darbaspēku vai zināšanu izmantošanu zemes izmantošanas sistēmās, kas ietekmē cilvēkus.

Pastāvīgais zālājs

Dabiska (galvenokārt stepes platības) vai lauksaimnieciska augsne ar zālāju segumu, kas parasti netiek aparta.

Pārvaldība

Lēmumu formulēšanas process un cilvēku, grupu un organizāciju uzvedības virzīšana formāli, bieži vien hierarhiski organizētās lēmumu pieņemšanas sistēmās vai tīklos, kas šķērso lēmumu pieņemšanas līmeni un nozares robežas.
h3>Pilsētvides

Vides stāvoklis, kas saistīts ar lielu iedzīvotāju blīvumu, zemes transformācijas apjomu vai lielu enerģijas plūsmu no apkārtējās teritorijas.

Politikas veidotājs

Persona, kurai ir pilnvaras ietekmēt vai noteikt politiku un praksi starptautiskā, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Populācija (bioloģiskā)

Organismu grupa, vienas sugas, kas aizņem noteiktu apgabalu (ģeogrāfisko populāciju), ģenētiski atšķiras (ģenētiskā populācija) vai svārstās sinhroni (demogrāfiskā populācija).

Preces/h3>

To ekosistēmu objekti, kuras cilvēki novērtē, izmantojot pieredzi, lietojumu vai patēriņu, neatkarīgi no tā, vai šī vērtība ir izteikta ekonomiskā, sociālā vai personiskā izteiksmē. Ņemiet vērā, ka šī termina izmantošana ir daudz plašāka nekā šaura preču definīcija, vienkārši kā fiziskas preces, kas pirktas un pārdotas tirgos, un ietver objektus, kuriem nav tirgus cenas (piemēram, āra atpūta).

Priekšrocības novērtējums

Priekšrocību novērtējums ir tieša un kvantitatīva metode, lai pierādītu ekosistēmu pakalpojumu sociālo nozīmi, analizējot sociālo motivāciju, uztveri, zināšanas un ar tām saistītās ekosistēmas pakalpojumu pieprasījuma vai izmantošanas vērtības.

Primārā produkcija

Sk. ‘producēšana (bioloģiskā)’.

Procesos balstīti modeļi (ieskaitot ainavu funkcionālos modeļus)

Uz procesiem balstīti modeļi balstās uz to ekoloģisko un fizisko procesu skaidru atspoguļojumu, kas nosaka ekosistēmu darbību. Tie nodrošina funkcionālus augu un ekosistēmu procesu līdzekļus, kas ir universāli, nevis specifiski vienai biomai vai reģionam. Viens no šādu modeļu mērķiem ir izpētīt, kā klimata pārmaiņu un antropogēnās darbības izraisītās perturbācijas ietekmē ekosistēmas un to bioģeoķīmiskās barošanās spējas. Daudzi uz procesiem balstīti modeļi ļauj aplēst šo procesu tīro ietekmi attiecībā uz neseno pagātni un nākotnes scenārijiem. Attiecībā uz ekosistēmu pakalpojumiem šāda veida modeļus visbiežāk izmanto, lai kvantitatīvi noteiktu klimata regulēšanu, ūdens piegādi no sateces baseiniem, pārtikas nodrošināšanu, kā arī plašākā biotopu raksturojumā.

Producēšana (bioloģiskā)

Ekosistēmas saražotās biomasas daudzums, kas parasti izteikts kā saražotā biomasa uz laika vienību uz virsmas vai apjoma vienību. Neto primāro produktivitāti definē kā enerģiju, ko piesaista augi, neskaitot to elpošanu.

Pus-dabiskie zālāji

Zālāji, kuru pastāvēšanu nodrošina cilvēku lauksaimnieciskā darbība (pļaušana vai lopu ganīšana), bet vides apstākļus un sugu sastāvu nodrošina dabas procesi.

Raksturīgā vērtība

Patiesā vērtība ir vērtība, kas kaut kam ir neatkarīga no visām novērotāja vai potenciālā lietotāja interesēm. Tas nebūt nenozīmē, ka šādas vērtības ir neatkarīgas no vērtētāja (t.i., vērtības, kas pastāv “kā tādas”), tām var būt nepieciešams arī (cilvēcisks) vērtētājs (bet tas ir jautājums par nesaskaņām filozofu starpā).

Regulējošie ekosistēmu pakalpojumi

Visi veidi, kā ekosistēmas un dzīvie organismi var radīt apkārtējo vidi, lai nodrošinātu cilvēka labklājību. Tas attiecas uz atkritumu un toksisko vielu noārdīšanos, izmantojot dzīvus procesus.

Sabiedrība (ekoloģijā)

Sugu kopums, kas sastopams tajā pašā telpā vai laikā, ko bieži vien saista biotiska mijiedarbība, piemēram, konkurence vai nocietinājums.

Saglabāšana

Dabas resursu aizsardzība, uzlabošana un ilgtspējīga izmantošana pašreizējām un nākamajām paaudzēm.

Sāncensība

Pakāpe, kādā viena ekosistēmas pakalpojuma izmantošana neļauj citiem saņēmējiem to izmantot. Nekonkurējošie ekosistēmu pakalpojumi savukārt sniedz labumu vienam cilvēkam, kas nesamazina citiem pieejamo labumu apjomu.
h3>Scenārijs

Ticami, bet vienkāršoti apraksti par to, kā nākotnē var attīstīties, pamatojoties uz saskaņotu un iekšēji saskaņotu pieņēmumu kopumu par galvenajiem virzītājspēkiem un attiecībām. Scenāriji nav prognozes par to, kas notiks, bet gan prognozes par to, kas varētu, ņemot vērā dažus pieņēmumus, par kuriem varētu būt liela nenoteiktība.

Sinerģija

Ekosistēmas pakalpojumu sinerģija rodas, ja vienlaikus tiek palielināti vairāki pakalpojumi.

Sistēma

Struktūra ziņošanas vienībai kopsavilkuma līmenī, kas parasti pārsniedz ekosistēmai piemēroto līmeni. Sistēmas var ietvert daudzas ekosistēmas ar dažādu mijiedarbības un telpiskās savienojamības pakāpi papildus to saistītajām sociālajām un ekonomiskajām sastāvdaļām.
Sistēmas nav savstarpēji izslēdzošas, un tās var būt pārspējamas gan telpiski, gan konceptuāli.

Slieksnis, ekoloģiskais

Punkts, kurā ekoloģiskā sistēma piedzīvo kvalitatīvas pārmaiņas, galvenokārt straujā un nepārtrauktā veidā. OpenNESS ekoloģiskā sliekšņa un klupšanas punktu kontekstā izmantoja kā sinonīmus. Skatīt arī “režīma maiņu” un atšķirību ar “ierobežojumu”.

Slodze

Cilvēka izraisīts process, kas maina ekosistēmu stāvokli.

Sociāli ekoloģiskā sistēma

Savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas ekoloģiskās un sociālās struktūras un to saistītās attiecības.

Sociāli ekonomiskā sistēma

Mūsu sabiedrība (tostarp iestādes, kas pārvalda ekosistēmas, lietotāji, kas izmanto pakalpojumus, un dalībnieki, kas ietekmē ekosistēmas).

Sociāli kulturālā novērtēšana

Process, kurā domājamā nozīme vai priekšrocības ir attiecībā uz kādu no MAES sistēmas elementiem, tiek novērtēts ne tikai kā nauda, bet arī kā kas cits.

Statistiskie modeļi

Statistiskie modeļi ir matemātiski modeļi, kas mēra noteiktu populāciju pazīmes, izmantojot reprezentatīvu izlasi. Statistiskos modeļos ekosistēmu pakalpojumi ir aplēsti, pamatojoties uz tādiem skaidrojošiem mainīgajiem lielumiem kā augsnes, klimats utt., izmantojot statistiskās attiecības.

Stāstījuma novērtējums

Stāstījuma metožu mērķis ir izprast un raksturot dabas nozīmi un tās priekšrocības cilvēkiem ar pašu vārdiem. Izmantojot stāstījuma metodes, mēs ļaujam pētījuma dalībniekiem (noteiktas vietas iedzīvotājiem, noteikta resursa lietotājiem vai attiecīgā jautājuma ieinteresētajām personām) izteikt ekosistēmas pakalpojumu daudzskaitlīgās un neviendabīgās vērtības, izmantojot savus stāstus un tiešās darbības (gan mutiski, gan vizuāli).

Stāsts

Scenārija stāstījuma apraksts, kurā uzsvērtas tā galvenās iezīmes un sakarības starp scenārija virzošo spēku un tā galvenajām iezīmēm.

Stāvoklis (sociāli ekoloģiskās sistēmas)

Mainīgo lielumu apkopojums, kas raksturo sociālās ekoloģiskās sistēmas vispārējo fizisko stāvokli, tostarp gan ekosistēmu pakalpojumu sniedzēju, gan ekosistēmu pakalpojumu saņēmēju pazīmes.

Struktūra (ekosistēmas, dzīvotnes, kopienas)

Vienības elementu kopums savstarpējās attiecībās. Ekosistēmas sastāvdaļas; skatīt “dabas kapitāla aktīvs” vai “dabas kapitāla fonds”.

Sugu bagātība

Sugu skaits konkrētā paraugā, populācijā vai apgabalā.

Sugu daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība sugu līmenī, bieži kombinējot sugu bagātības aspektus, to relatīvo daudzveidību un to atšķirīgumu.

Svešzemju sugas

Telpiskā pamatvienība

Telpiskā pamatvienība

Kartēšanas projekta mazākā telpiskā vienība, kurai aplēsti tās konceptuālā ietvara elementi. Tipiskais pamatvienības izmērs tiek saukts par telpisko izšķirtspēju.

Telpiskās starpniekvērtības metodes

Telpiskās aizstājējmetodes iegūst no netiešiem mērījumiem, kas nodrošina biofizikālu vērtību fizikālās vienībās, bet šai vērtībai ir nepieciešama turpmāka interpretācija, noteikti pieņēmumi vai datu apstrāde, vai arī tā ir jāapvieno modelī ar citiem vides informācijas avotiem, pirms to var izmantot ekosistēmas pakalpojuma mērīšanai. Daudzos gadījumos mainīgie lielumi, kas iegūti, izmantojot attālo izpēti, kvalificējami kā netiešie mērījumi. Zemes ekosistēmu piemēri ir zemes virsmas temperatūra, NDVI, zemes segums, ūdens slāņi, lapu platību indekss un primārā ražošana.

Tiešā lietošanas vērtība (ekosistēmu)

Preču vai ieguvumu ekonomiskā vai sociālā vērtība, ko iegūst no pakalpojumiem, ko sniedz ekosistēma, kuru tieši izmanto aģents.
Tie ietver patēriņa izmantošanu (piemēram, ražas novākšanas preces) un nepatēriņa izmantošanu (piemēram, scēniskā skaistuma baudīšanu). Aģenti bieži ir fiziski sastopami ekosistēmā, lai saņemtu tiešās izmantošanas vērtību.

Tiešs mērījums (EP)

Stāvokļa, ekosistēmas novērojumu, monitoringa, apsekojumu vai anketu daudzuma vai procesa mērījums, kas reprezentatīvi aptver visu izpētes apgabalu.

Veselība (cilvēku)

Pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība, nevis tikai slimības vai nespējības trūkums. Visas kopienas vai iedzīvotāju veselības stāvoklis atspoguļojas slimību sastopamības un izplatības, vecumu raksturojošo nāves gadījumu skaita un paredzamo mūža ilgumu mērījumos.

Vērtēšana

Process, kurā cilvēki pauž nozīmi vai priekšroku, kāda viņiem ir attiecībā uz ekosistēmu sniegto pakalpojumu vai ieguvumiem. Svarīguma vērtību var izteikt naudas vai nemonetārā izteiksmē. Sk. “monetārais novērtējums” un “nemonetārais novērtējums”.

Vērtība

Darbības vai objekta ieguldījums lietotājam – noteiktie mērķi vai nosacījumi.
Kāda lietderība, nozīme. Tādējādi vērtību var noteikt pēc cilvēkiem sniegtā labklājības uzlabojuma lieluma, nodrošinot labumu (- us). Ekonomikā vērtība vienmēr ir saistīta ar kompromisiem, t.i., kaut kam ir (ekonomiska) vērtība tikai tad, ja mēs esam gatavi atteikties no kaut kā, lai to iegūtu vai baudītu.

Vērtību pārnese (Ieguvumu pārnese)

Pētījumu rezultātu izmantošana no esošajiem primārajiem pētījumiem vienā vai vairākās vietās vai politikas kontekstos (“izpētes vietas”), lai prognozētu labturības aprēķinus vai saistītu informāciju par citām vietnēm vai politikas kontekstiem (“politikas vietas”).

Vides politikas integrācija

Vides mērķu iekļaušana visos politikas veidošanas posmos nozarēs, kas nav saistītas ar vides politiku, ar īpašu šā mērķa atzīšanu par politikas plānošanas un izpildes pamatprincipu, kā arī mēģinājums apvienot iespējamās sekas vides jomā vispārējā politikas novērtējumā un apņemšanās mazināt pretrunas starp vides un nozaru politikas jomām, dodot principiālu prioritāti vides politikai.

Zaļā infrastruktūra (ZI)

Stratēģiski plānots dabisku un pusdabisku teritoriju tīkls, kas projektēti un pārvaldīti, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tā ietver zaļās telpas (vai zilās, ja tas attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citas fiziskas iezīmes sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Uz zemes ZI ir sastopams lauku un pilsētu vidē.

Zemes gabalu identifikācijas sistēma (ZGIS)

ĢIS datubāze, kurā ir iekļautas visas lauksaimniecības platības, par kurām ir tiesības saņemt tiešo maksājumu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. To izmanto, lai pārbaudītu zemes gabalus, par kuriem lauksaimnieks ir pieprasījis maksājumus. Zemes gabalu identifikācijas sistēma nodrošina, ka lauksaimniekam maksā par pareizo platību un ka tiek novērsta pārmaksa.

Zemes kvalitatīvais vērtējums

Zemes novērtēšana ballēs, ņemot vērā augsnes produktivitāti.
(Piezīme: Latvijā zemes kvalitāti novērtē, ņemot vērā augsnes tipu, augsnes faktūras klasi un zemes labiekārtošanu).

Zemes lietojuma veids (ZLV)

Cilvēks izmanto zemes gabalu noteiktam mērķim, piemēram, lauksaimniecībai vai atpūtai. To ietekmē zemes segums, bet tie nav sinonīmi.

Zemes segums (ZS)

Zemes fiziskais segums, ko parasti izsaka kā veģetācijas segumu vai tā trūkumu. Saistīts ar zemes izmantošanu, bet nav sinonīms.

Literatūras avoti:

Adem Esmail, B. and Geneletti, D. (2018): Multi‐criteria decision analysis for nature conservation: A review of 20 years of applications. Methods in Ecology and Evolution 9(1):.42-53.Alexandrova, (2012). Well-being as an object of science. Philosophy of Science 79: 678-689.

Boruks A., Eihmane V., Kalniņš G., Nikodemus O., Paršova V., Zālītis P. (2001) Zemes izmantošana un kadastrs Latvijā. Rīga: Latvijas lauksaimniecības Universitātes Skrīveru zinātnes centrs, Latvijas Republikas Valsts Zemes dienests.

Bullock, P. (2005) Climate change impact. Encyclopedia of soils in the environment.(Ed.Daniel Hillel). Elsevier/Academic Press, 254-262

Burkhard, de Groot, Costanza, Seppelt, Jørgensen & Potschin, 2012. Solutions for sustaining natural capital and ecosystem services . Ecological Indicators, 21: 1 – 6

Burkhard, B. and J. Maes (2017) (eds): Mapping ecosystem services. Pensoft Publishers, Sofia, 374 pp. available online: https://doi.org/10.3897/ab.e12837

CBD (1992): Convention on Biological Diversity. United Nations.

Chambers, R. (1997): Whose Reality Counts? Putting the First Last Intermediate Technology Publications, London.

Czúcz, B. and S. Condé (2017): Note on definitions related to ecosystem conditions and their services based on different glossaries. Available from https://bd.eionet.europa.eu/Reports/ETCBDTechnicalWorkingpapers/Definitions_ecosystem_ conditions_and_services

De Groot, R.S.; Fisher, B.; Christie, M.; Aronson, J.; Braat, L.R.; Haines-Young, R.; Gowdy, J.; Maltby, E.; Neuville, A.; Polasky, S.; Portela, R. and I. Ring (2010): Integrating the ecological and economic dimensions in biodiversity and ecosystem service valuation. In: Kumar, P. (Ed.), TEEB Foundations, The Economics of Ecosystems and Biodiversity: Ecological and Economic Foundations. Earthscan, London (Chapter 1).

EC (European Commission) (2013): Green Infrastructure (GI) — Enhancing Europe’s Natural Capital.

COM(2013) 249 final, Brussels, 6.5.2013.

EC (European Commission) (2015): Towards an EU research and innovation policy agenda for nature‐based solutions and re‐naturing cities. Final Report of the Horizon 2020 expert group on nature‐based solutions and re‐naturing cities. Brussels.

EEC (1992): Council directive 92/43/EEC of 21 May 1992 on the conservation of natural habitats and flora and fauna.

JRC (2018): The European Soil Data Centre (ESDAC) Glossary, Joint Research Center, European Commission, Available from: https://esdac.jrc.ec.europa.eu/resource-type/glossary

Geist, H. (2006): Our Earth’s Changing Land: An Encyclopedia of Land-Use and Cover Change. Vol. 1: A–K, Vol. 2: L–Z. Westport, CT, Greenwood Press.

Harrington, R.; Dawson, T.P; de Bello, F.; Feld, C.K.; Haslett, J.R.; Kluvánkova-Oravská, T.; Kontogianni, A.; Lavorel, S.; Luck, G.W.; Rounsevell, M.D.A.; Samways, M.J.; Skourtos, M.; Settele, J.; Spangenberg, J.H.; Vandewalle, M.; Zobel, M. and P.A. Harrison. (2010): Ecosystem services and biodiversity conservation: concepts and a glossary. Biodivers. Conserv 19: 2773- 2790.

Heink, U. and I. Kowarik (2010): What are indicators? On the definition of indicators in ecology and environmental planning. Ecological Indicators 10(3): 584-593.

Holling, C.S. (1973): Resilience and stability of ecological systems. Annu Rev Ecol Syst 4:1-23.

Hull, R.B.; Richert, D.; Seekamp, E.; Robertson, D. and G.J. Buhyoff (2003): Understandings of environmental quality: Ambiguities and values held by environmental professionals.

Environmental Management 31: 1-13.

Jax, K. (2010): Ecosystem functioning. Cambridge University Press, Cambridge.

JRC Glossary, Joint Research Center. European soil da center

Kremen, C. (2005): Managing ecosystem services: what do we need to know about their ecology?

Ecol Lett 8:468-479

Lafferty, W. M. and E. Hovden (2003): Environmental Policy Integration: Towards an Analytical Framework. Environmental Politics 12(3): 1 – 22.

Lincoln, R., Boxshall, G. & P. Clark (1998): A dictionary of ecology, evolution and systematics

Cambridge, Cambridge University Press.

MA [Millennium Ecosystem Assessment] (2005): Ecosystems and Human Wellbeing: Current State and Trends. Volume 1, Island Press, Washington D.C.

Mace, G.M., Norris, K. and A. H. Fitter (2012): Biodiversity and ecosystem services: a multi-layered relationship. Trends in Ecology and Evolution 27(1): 19-26.

Maes, J.; Teller, A.; Erhard, M.; Murphy, P.; Paracchini, M.L.; Barredo, J.I.; Grizzetti, B.; Cardoso, A.; Somma, F.; Petersen, J.E.; Meiner, A.; Gelabert, E.R.; Zal, N.; Kristensen, P.; Bastrup-Birk, A.; Biala, K.; Romao, K.; Piroddi, C.; Egoh, B.; Fiorina, C.; Santos, F.; Naruševičius, V.; Verboven, J.; Pereira, J.; Bengtsson, J.; Gocheva, K.; Marta-Pedroso, C.; Snall, T.; Estreguil, C.; San Miguel, J.; Braat, L.; Gret-Regamey, A.; Perez-Soba, M.; Degeorges, P.; Beaufaron, G.; Lillebo, A.; Abdul Malak, D.; Liquete, C.; Conde, S.; Moen, J.; Ostergard, H.; Czucz, B.; Drakou, E.G.; Zulian, G.; Lavalle, C. (2014): Mapping and Assessment of Ecosystems and their Services. Indicators for ecosystem Assessment under Aciton 5 of the EU biodiversity Strategy 2020. (2nd MAES Report)

Maes, J.; Teller, A.; Erhard, M.; Grizzetti, B.; Barredo, J.I.; Paracchini, M.L.; Condé, S.; Somma, F.; Orgiazzi, A.; Jones, A.; Zulian, A.; Petersen, J.E.; Marquardt, D.; Kovacevic, V.; Abdul Malak, D.; Marin, A.I.; Czúcz, B.; Mauri, A.;, Loffler. P.; Bastrup-Birk, A.; Biala, K.; Christiansen, T.; and B. Werner (2018): Mapping and Assessment of Ecosystems and their Services: An analytical framework for ecosystem condition. Publications office of the European Union, Luxembourg (5th MAES Report)

Nahlik, A.M.; Kentula, M.E.; Fennessy, M.S. et al. (2012): Where is the consensus? A proposed foundation for moving ecosystem service concepts into practice. Ecological Economics 77: 27- 35.

NRCS (2011): Soil Quality Glossary. Natural Resources Conservation Service (NRCS) East National Technology Support Center. Available from http://soilquality.org/basics/glossary.html

OECD (2016): Glossary of statistical terms. http://stats.oecd.org/glossary/

OpenNESS Glossary [edited by Potschin, M.; Haines-Young, R.; Heink, U. and K. Jax] (2016): OpenNESS Glossary (V3.0), 35 pp. Grant Agreement No 308428. Available from:http://www.openness-project.eu/glossary

Parson, E.A., 1995. Integrated Assessment and Environmental Policy Making, in Pursuit of Usefulness. Energy Policy 23(4/5): 463–476.

Rapport, D.J. (1992): What is clinical ecology? In: Ecosystem health. New goals for environmental management. eds R. Costanza, B.G. Norton, B.D. Haskell, pp. 144-156. Island Press, Washington D.C.

Rhodes, R. A.W. (2007): Understanding Governance: Ten Years On. Organization Studies 28(8): 1243- 1264.

Rūsiņa S. (Ed.) 2017. Protected Habitat Management Guidelines for Latvia. Volume 3. Semi-natural grasslands. Glossary. Nature Conservation Agency, Sigulda. Available via: https://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas_b_vadlinijas/Hab_Manage_Guidelines_2017_3_Grasslands_glos.pdf

Saarikoski, H., Raitio, K., and J. Barry (2013): Understanding ‘successful’ conflict resolution: Policy regime changes and new interactive arenas in the Great Bear Rainforest. Land Use Policy 32: 271-280.

Soil Science Society of America (2008): Glossary of Soil Science Terms. Soil Science Society of America, Medison

Tacconi, L. (2012): Redefining payments for environmental services. Ecological Economics 73(1): 29- 36.

TEEB (2010): The Economics of Ecosystems and Biodiversity: Ecological and economic foundation.

Earthscan, Cambridge.

UK NEA (2011): The UK National Ecosystem Assessment. Technical Report. UNEP-WCMC, Cambridge.

Available from: http://uknea.unep-wcmc.org/Default.aspx8