Ekosistēmu pakalpojumu kompromisi

Ekosistēmu pakalpojumu kompromisi (agregētie dati)

Kā tas tika radīts?

Apkopotas EP kompromisu vērtības, pārvērstas rastrā, izmantojot izveidoto lauku kā zonālās statistikas pamatvērtību katrai 5 km režģa šūnai. Izveidotas 5 kategorijas tīkla šūnu piederībai kādai no kategorijām, izmantojot “natural brakes” sliekšņvērtiības.

Ko rāda slānis?

Agroekosistēmu piederība noteiktai EP kompromisu kategorijai 5 km tīkla šūnā

Aggregated data of trade-offs of ecosystem services in “Viva Grass Viewer”

Atribūti

EP kompromisa vērtība 5 x 5 km režģī.

Kā to var izmantot?

EP kompromisu telpiskā sadalījuma pārskats

Atjaunināšanas biežums

katru gadu.

Ja vēlaties iegūt neapstrādātu datu failu, pieprasiet to, nospiežot zemāk esošo pogu.

Kompromiss par labu produktivitātes kopai

Ekosistēmu pakalpojumu mijiedarbība notiek kā mijiedarbība starp EP kopām. “Kompromiss” ir situācija, kad ekosistēmas pakalpojumu vērtības vienā kopā negatīvi ietekmē ekosistēmu pakalpojumu vērtības citā kopā. “Kompromiss par labu produktivitātes kopai” ir laukos, kuros “produktivitātes” kopā ir augstas vērtības vienlaikus ar zemām vērtībām “dzīvotņu” kopā. Acīmredzams piemērs zālājos ir starpība starp biomasas ražošanu un bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm: lai palielinātu zālāju ražību, parasti ir nepieciešama zināma intensifikācija, izmantojot mēslošanu, aršanu un piesēšanu. Šāda intensifikācijas prakse savukārt vienkāršo zālāju struktūru un samazina zālāju sugu skaitu, kā rezultātā tiek zaudēti arī putniem un posmkājiem nozīmīgi biotopi.

Kompromiss par labu dzīvotņu kopai

Tradeoffs in “Viva Grass Viewer”

Ekosistēmu pakalpojumu mijiedarbība notiek kā mijiedarbība starp EP kopām. “Kompromiss” ir situācija, kad ekosistēmas pakalpojumu vērtības vienā kopā negatīvi ietekmē ekosistēmu pakalpojumu vērtības citā kopā. “Kompromiss par labu dzīvotņu kopai” ir laukos, kuros “Dzīvotņu” kopā ir augstas vērtības vienlaikus ar zemām vērtībām “Produktivitātes” kopā. Acīmredzams piemērs zālājos ir starpība starp biomasas ražošanu un bioloģisko daudzveidību un dzīvotnēm: lai palielinātu zālāju ražību, parasti ir nepieciešama zināma intensifikācija, izmantojot mēslošanu, aršanu un piesēšanu. Šāda intensifikācijas prakse savukārt vienkāršo zālāju struktūru un samazina zālāju sugu skaitu, kā rezultātā tiek zaudēti arī putniem un posmkājiem nozīmīgi biotopi.

Ja vēlaties iegūt neapstrādātu datu failu, pieprasiet to, nospiežot zemāk esošo pogu.