LIFE Viva Grass > Pašmācības platforma > Teorija > 1. Ekosistēmu pakalpojumu koncepcija…

1. Ekosistēmu pakalpojumu koncepcija un klasifikācijas sistēmas

Lejupielādējiet rokasgrāmatu kā vienu failu (PDF)

1.1. Ekosistēmu pakalpojumu koncepcija

Ekosistēmām ir potenciāls sniegt virkni pakalpojumu, kas ir būtiski cilvēka labklājībai, veselībai, iztikai un izdzīvošanai (Costanza u.c., 1997; Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums (MEA), 2005; TEEB Kopsavilkuma ziņojums, 2010). Līdz šim ir piedāvāti dažādi ekosistēmu pakalpojumu definēšanas veidi – tos var raksturot kā ieguvumus, ko cilvēki gūst no ekosistēmām (MEA, 2005)  vai kā ekosistēmu tiešu un netiešu ieguldījumu cilvēku labklājībā (TEEB, 2010). Jaunākās publikācijās ekosistēmu pakalpojumi ir definēti kā ekosistēmas struktūras un funkcijas ieguldījums (kopā ar citiem ieguldījumiem) cilvēka labklājībā (Burkhard et al., 2012; Burkhard B. & Maes J. Eds., 2017).

Ekosistēma nevar sniegt nekādus labumus cilvēkiem bez cilvēku klātbūtnes (cilvēkkapitāla), viņu kopienām (sociālā kapitāla) un viņu uzbūvētās vides (cilvēku veidotā kapitāla). Tādējādi ekosistēmu pakalpojumi jāuztver kā dabas kapitāla ieguldījums cilvēka labklājībā, kas veidojas, mijiedarbībā ar cilvēkkapitālu, sociālo un cilvēku veidoto/ uzkrāto kapitālu (1.1. attēls)

 

1.1.attēls. Mijiedarbība starp uzbūvēto, sociālo, cilvēku un dabas kapitālu, kas veido cilvēku labklājību (Avots: Costanza et al., 2014).

Ekosistēmu pakalpojumus var uztvert arī kā cēlonisko saikni starp cilvēkiem un dabu, ko ilustrē tā dēvētais “kaskādes modelis” (Haines-Young and Potschin, 2010; Potschin and Haines-Young, 2016;  Burkhard and Maes (Eds.), 2017). Šis modelis apraksta cēloņsakarību virkni sākot no ekosistēmas stāvokļa līdz cilvēka labklājībai (1.2. attēls). Ekosistēmas šajā modelī raksturo tās veidojošās biofizikālās struktūras un procesi. Biofizikālo struktūru vienkāršāk var apzīmēt kā biotopa veidus (piemēram, meži, mitrāji, pļavas u.c.), bet procesi attiecas uz dinamiku un mijiedarbībām, kas veido ekoloģisko sistēmu (piemēram, primārā ražošana). Ekosistēmas funkcijas kaskādes modeļa kontekstā saprot kā ekosistēmas īpašības, kas kalpo par pamatu tās spējai nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus (piemēram, meža zemju vai pļavu spēja radīt biomasas krājumus). Tos elementus un iezīmes, kas veido ekosistēmas spēju sniegt pakalpojumus, dažkārt mēdz saukt par “atbalsta” vai “starp-pakalpojumiem”, savukārt “gala” ekosistēmu pakalpojums ir tas, ko mēs faktiski varam ievākt (piem., siens, koksne) vai gūt no ekosistēmas (piem., aizsardzība pret plūdiem, skaista ainava u.c.). “Gala” pakalpojumi sniedz tiešu ieguldījumu cilvēku labklājībā, ko raksturo dažādi ieguvumi (veselība, uzturs, drošība).  Cilvēki šiem ieguvumiem mēdz piešķirt vērtību, tādēļ tie tiek saukti arī par “precēm” un “produktiem”.  Vērtību var izteikt daudzos dažādos veidos – izmantojot monetāro, kā arī morālo, estētisko vai citus kvalitatīvos kritērijus.

1.2.attēls. Kaskādes modelis (Avots: Potschin and Haines-Young, 2016).

Ekosistēmas spēja sniegt pakalpojumus cilvēku labklājībai ir tieši atkarīga no ekosistēmas stāvokļa (tās struktūras un procesiem). Palielinot spiedienu uz ekosistēmu vai mainot zemes izmantošanas veidu (tādējādi būtiski ietekmējot vai pat iznīcinot iepriekšējo ekosistēmu), cilvēki ietekmē ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu vai sadalījumu starp dažādiem pakalpojumiem. Piemēram, nosusinot mitrzemes var iegūt aramzemi un tādējādi vērtīgus pārtikas produktus, bet tajā pašā laikā zaudēt tādus pakalpojumus kā aizsardzību pret plūdiem, dabiskās dzīvotnes un sugu daudzveidību, kā arī dabas tūrisma iespējas.

Bioloģiskajai daudzveidībai ir būtiska loma ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā, lai gan šī saikne ne vienmēr ir tik acīmredzama. Tā pārsvarā ir saistīta ar tā dēvētajiem “atbalsta pakalpojumiem”, lai gan daži pētījumi liecina par tiešu lineāru saikni starp sugu daudzveidību un ekosistēmu produktivitāti, biomasas ražošanu, barības vielu apriti utt. (Haines-Young and Potschin, 2010). Piemēram, ir eksperimentāli pierādīts, ka augu sugu daudzveidības uzturēšana veicināt zālāju produktivitāti. (e.g. Fagan et al., 2008). Produktivitāte ir ekosistēmas funkcija, kura ir pamatā virknei ekosistēmu pakalpojumu (piemēram, biomasas ražošanai, augsnes veidošanās procesiem un erozijas kontrolei). Tomēr ne tikai sugu daudzveidība  ietekmē ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu. Būtiska nozīme ir arī citām ekosistēmas īpašībām, piemēram, atsevišķu sugu vai sugu grupu klātbūtnei ar īpašām iezīmēm, kurām ir noteikta loma ekosistēmas funkcionēšanā. Piemēram, veģetācijas spēja piesaistīt barības vielas (kas tiek izmanto, veidojot buferjoslas gar ūdenstilpnēm) var būt atkarīga no tādu sugu klātbūtnes, kurām piemīt atbilstošās īpašības, kā arī šo sugu īpatņu daudzuma attiecibā pret barības vielu daudzuma sistēmā.

To sauc par sugu funkcionālām iezīmēm (angl. functional traits).  Pētnieki ir vienisprātis, ka funkcionālo iezīmju daudzveidībai augu sabiedrībās var būt būtiska ietekme uz ekosistēmas procesiem (De Bello et al., 2008). Ekosistēmas, kur funkcionālās grupas (t.i. sugu grupas ar līdzīgām funkcionālām iezīmēm) ir veidotas no ekoloģiski līdzīgām sugām, kurām ir dažādas reakcijas uz vides slodzēm, ir izturīgākas pret nelabvēlīgu ietekmi, tādējādi saglabājot spēju sniegt cilvēka labklājībai būtiskus pakalpojumus.

Mijiedarbība starp bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām un  sociālekonomiskām sistēmām,   ir atspoguļota arī ekosistēmu novērtējuma konceptuālajā ietvarā, kas izstrādāts, lai atbalstītu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas uzdevumu īstenošanu  (Maes et al., 2016) (1.3. attēls).

1.3. attēls. Ekosistēmu novērtējuma konceptuālais ietvars (Avots: Maes et al., 2016).

Pamatojoties uz dažādo sabiedrības ieguvumu vērtību vai pieprasījumu, cilvēki lemj par to kā labāk izmantot ekosistēmu, to aizsargāt vai arī uzlabot tās sniegto pakalpojumu nodrošinājumu. Tādēļ, pieņemot lēmumus par zemes izmantošanu vai attīstības projektiem, kas ietekmē ekosistēmu stāvokli, būtiskas ir zināšanas par ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu un to saistību ar bioloģisko daudzveidību, kā arī ekosistēmu funkcionēšanas robežām un to, kā ārējais spiediens var ietekmēt ekoloģiskās struktūras un procesus.

1.2. Koncepcijas izstrādes vēsture un tās loma politikas veidošanā

Ekosistēmu pakalpojumu koncepcija ir salīdzinoši jauna. Zinātnieki tās izpētei ir pievērsušies kopš 20. gadsimta beigām, kad tika izdotas pirmās nopietnākās publikācija šajā jomā.  Būtisks pagrieziena punkts ekosistēmu pakalpojumu koncepcijas radīšana bija R. de Grūta (de Groot) 1992. gadā publicētā grāmata “Dabas funkcijas” (“Functions of Nature”), kam sekoja R. Konstancas  (Costanza et al., 1997) un G. Deilijas (Daily,1997) publikācijas, kuri turpināja attīstīt un popularizēt  šo koncepciju globālā mērogā. Taču idejas aizsākumu var meklēt jau 1970. gadā veiktajā pētījuma par kritiskajām vides problēmām (“Study of Critical Environmental Problems”), kurā pirmo reiz tika izmantots jēdziens “vides pakalpojumi”.

Ekosistēmu pakopojumu koncepts ieguva plašāku atpazīstamību politikas veidotāju vidu 2005. gadā, kad Apvienoto Nāciju Organizācija  publicēja “Tūkstošgades ekosistēmu novērtējumu” (“Millennium Ecosystem Assessment” – MA).  Darbs pie šī novērtējuma sākās  2001. gadā,  piedaloties vairāk nekā 1300 pasaules vadošajiem zinātniekiem. Pētījumā tika sniegts visaptverošs novērtējums par cilvēku ietekmi uz ekosistēmām un to sniegtajiem pakalpojumiem, ekosistēmu stāvokļa un tendenču analīze, kā arī iespējamie risinājumi ekosistēmu atjaunošanai, uzturēšanai un ilgtspējīgai izmantošanai. Pētījuma autori secinājuši, ka 60% no viesiem pasaules ekosistēmu pakalpojumiem ir degradēti vai tiek izmantoti neilgtspējīgi.

Nākamā  nozīmīgā starptautiskā iniciatīva ekosistēmu pakalpojumu jomā ir pētījums “Eksositēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika” (“The Economics of Ecosystems and Biodiversity” – TEEB), kas tika īstenots no 2007. līdz 2010. gadam, un pievērsa politikas veidotāju uzmanību ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskajai perspektīvai. TEEB mērķis bija izcelt bioloģiskās daudzveidības ekonomisko vērtību, kā arī izmaksas, kas saistītas ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu degradāciju. TEEB izstrādi iniciēja Eiropas Komisija un Vācijas Federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrija, sekojot aicinājumam, ko pauda G8+5 valstu vides ministri Potsdamā 2007. gadā. Pētījumu īstenoja plašs starptautiskais sadarbības tīkls, kurā piedalījās eksperti dažādās zinātnes, ekonomikas un politikas jomās. TEEB atzinumi tika publicēti vairākos ziņojumos, tostarp: TEEB Ekoloģiskie un ekonomiskie pamati; TEEB valsts un starptautiskās politikas veidošanā; TEEB vietējā un reģionālajā politikā; TEEB uzņēmējdarbībā un uzņēmumos; kā arī TEEB kopsavilkuma ziņojums, kurā apkopoti galvenie secinājumi un ieteikumi. Starptautiskajai TEEB iniciatīvai sekoja vairāki valstu TEEB pētījumi, demonstrējot ekosistēmu vērtību valstu politikas veidotājiem.

Līdz ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020 pieņemšanu 2011. gadā, ekosistēmu pakalpojumu kartēšana un novērtēšana ir kļuvusi par nozīmīgu uzdevumu visām ES dalībvalstīm. Stratēģijas mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES līdz 2020. gadam un pēc iespējas tās atjaunot. Saskaņā ar stratēģijas 5. rīcību – “Uzlabot zināšanas par ekosistēmām un to pakalpojumiem Eiropas Savienībā”, ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšana un novērtēšana dalībvalstu teritorijās būtu jāveic līdz 2014. gadam, un ekosistēmas pakalpojumu ekonomiskās vērtība ir jānovērtē līdz 2020. gadam. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas kontekstā ar ‘kartēšanu’ apzīmē ekosistēmu telpisku nodalīšanu, kā arī to stāvokļa un sniegto pakalpojumu kvantificēšanu, savukārt ‘novērtējums’ attiecās uz šīs zinātniskās informācijas ‘pārtulkošanu’ politikas veidotājiem un lēmuma pieņēmējiem saprotamā veidā  (Maes et al., 2016).

Lai atbalstītu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 5. rīcības īstenošanu, Eiropas Komisija ir izveidojusi darba grupu ekosistēmu pakalpojumu kartēšanai un novērtēšanai (Mapping and Assessment  of Ecosystems and their Services – MAES), kurā iesaistīti Eiropas Komisijas un  dalībvalstu eksperti un zinātnieku pārstāvji. Tā ir izstrādājusi ekosistēmu novērtējuma analītisko ietvaru (kuru veido četri galvenie soļi: 1) ekosistēmu kartēšana; 2) ekosistēmu stāvokļa novērtējums; 3) ekosistēmu pakalpojumu novērtējums; un 4) integrētais novērtējums), kā arī sniedz vadlīnijas šo uzdevumu īstenošanai Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Vairākas dalībvalstis ir jau sasniegušas labus rezultātus šajā jomā un veikušas ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu nacionālajā mērogā, kamēr citas, tostarp arī Baltijas valstis, ir vēl tikai šī procesa sākumposmā. Eiropas Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmas interneta vietnē (Biodiversity Information System for Europe – BISE)  ir apkopota informācija gan par Eiropas līmeņa, gan atsevišķu dalībvalstu iniciatīvām saistībā ar ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu un vērtēšanu.

Tajā pašā laikā tiek izveidotas vairākas starptautiskas sadarbības platformas, kas apvieno pētniekus, pētniecības organizācijas un valstu iestādes, kas iesaistītas ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā. Piemēram, Ekosistēmu pakalpojumu partnerību (Ecosystem Service Partnership – ESP), kuru 2008. gadā uzsāka Vērmontas Universitātes (ASV) Gunda ekoloģiskās ekonomikas institūts, apvieno gan individuālus ekspertus, gan organizācijas no visas pasaules. Partnerības mērķis ir veicināt sadarbību ekosistēmu pakalpojumu jomā, organizējot starptautiskas konferences, apmācības, datu un pieredzes apmaiņu u.c. pasākumus.

gadā tika izveidota Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes-politikas platforma (Intergovernmental Science-Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services – IPBES), kuras mērķis ir stiprināt sadarbību starp zinātni un politikas veidotājiem bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā, kā arī veicināt dabas aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtermiņa cilvēku labklājību un ilgtspējīgu attīstību. To atbalsta četras ANO struktūras: UNEP, UNESCO, FAO un UNDP. Viens no galvenajiem IPBES darba programmas virzieniem ir bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu novērtējums reģionālā un globālā līmenī.

1.3. Ekosistēmu pakalpojumu klasifikācija

Ekosistēmas pakalpojumu klasificēšanā ir priekšnoteikums mēģinājumiem tos mērīt, kartēt vai novērtēt, kā arī lai runātu par iegūtajiem rezultātiem caurskatāmā veidā (Burkhard and Maes (Eds.), 2017). Pastāv vairākas atšķirīgas tipoloģijas un ekosistēmu pakalpojumu klasificēšanas pieejas, izmantojot dažādus kritērijus, piemēram, to telpisko raksturu un mērogu; vadoties pēc pakalpojumu plūsmas (skatiet iepriekš aprakstīto kaskādes modeli) vai arī pēc pakalpojuma saņēmēja (privāts vai publiski); ieguvuma veidu (ar izmantošanu saistīti vai nesaistīti ieguvumi) vai arī, vai pakalpojuma izmantošana, ko veicis viens indivīds vai grupa, ietekmē citu (“konkurējošo” vai “nekonkurējošo”).

Ekosistēmu pakalpojumu klasificēšanas pieeja var būt arī mērķēta uz sabiedrības izglītošanu un apziņas celšanu par dažādiem ieguvumiem, ko cilvēki gūst no ekosistēmām.  Šāda pieeja bija pamatā arī Tūkstošgades novērtējumā klasifikācijas sistēmai, kura piedāvā četras galvenās ekosistēmu pakalpojumu kategorijas:

  • Apgādes pakalpojumi – pārtika, materiāli un enerģija, kurus cilvēki var tiešā veidā izmantot;
  • Vidi regulējošie pakalpojumi – ietver veidus kā ekosistēmas regulē procesus vidē, vienlaikus nodrošinot cilvēkiem labvēlīgākus dzīves apstākļus;
  • Kultūras pakalpojumi – saistīti ar cilvēku kultūras un garīgo vajadzību nodrošināšanu.
  • Atbalsta pakalpojumi – ekosistēmu procesi un funkcijas, kas ir pamatā pārējo pakalpojumu nodrošināšanai .

Pakalpojumu piemēri katrā no četrām kategorijām un ar tiem saistībās cilvēku labklājības kategorijas ir parādīti 1.4. attēlā.

1.4. attēls. Saiknes starp ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku labklājību, pēc MA klasifikācijas sistēmas (Avots: MA, 2005).

TEEB pētījumā ir pielietota līdzīga klasifikācijas metode, nošķirot “nodrošināšanas”, “regulēšanas” un “kultūras” pakalpojumus, bet kā ceturto kategoriju piedāvājot “dzīvotņu vai atbalsta pakalpojumi”, kas ietver sugu dzīvotnes un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu.

Lai pārvarētu problēmas, kas rodas dēļ dažādām klasifikācijas sistēmām un to definēto ekosistēmu pakalpojumu kategoriju neatbilstības, ir izveidota kopējā starptautiskā ekosistēmu pakalpojumu klasifikācija – CICES. Sākotnēji tā tika piedāvāta 2009. gadā, kā atbalsts ANO Statistikas nodaļas koordinētajai Vides ekonomisko aprēķinu sistēmas
(The System of Environmental-Economic Accounting – SEEA) izstrādei, kas apkopo starptautiski salīdzināmus datus par vides saistību ar ekonomiku, tādejādi veidojot pamatu ekosistēmu pakalpojumu uzskaites sistēmai. Vēlāk šī klasifikācijas sistēma tika vairākas reizes pārstrādāta. Līdzšinējos pētījumos visplašāk ir izmantota 2013. gadā izstrādātā  versija CICES V.4.3, taču kopš 2018. gada ir pieejama jaunākā versija CICES V.5.1, kura ir aktualizēta atbilstoši jaunākajam atziņām, atsevišķi izceļot arī abiotiskos ekosistēmu pakalpojumus.

CICES ir hierarhiski veidota klasifikācijas sistēma, kas ekosistēmas pakalpojumus iedala trīs galvenajās kategorijās  – apgādes pakalpojumi, vidi regulējošie pakalpojumi un kultūras pakalpojumi, kuru definējums pamatā sakrīt ar MA un TEEB klasifikāciju.  Šis kategorijas  tālāk tiek iedalītas apakškategorijās –  nodaļās,  grupās un klasēs (1.5. attēls). Hierarhiskā struktūra ļauj izvelēties konkrētam pētījumam piemērotāko detalizētības līmeni, kā arī apkopot rezultātus uz augstāku līmeni, ja tas nepieciešams salīdzināšanai ar citu pētījumu rezultātiem. Atsaucoties uz iepriekš aprakstīto ‘kaskādes modeli’, CICES aptver ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu (jeb gala pakalpojumus) – dabas sniegtos gala produktus, no kuriem cilvēki gūst labumu.  CICES neietver ekosistēmas struktūru, procesus un funkcijas (jeb atbalsta pakalpojumus), no kuriem sabiedrība gūst labumu nevis tieši, bet caur gala pakalpojumu plūsmu. Tas gan nenozīmē, ka atbalsta pakalpojumi ir mazāk svarīgi, bet tie ir vairāk piemēroti ekosistēmas stāvokļa raksturošanai, kas nosaka ekosistēmas kapacitāti jeb spēju sniegt sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus. Fokusēšanās uz gala pakalpojumiem, ļauj izvairīties no  dubultās uzskaites ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā – t.i. kad vienas dabas komponentes vērtība ir vairākkārt iekļauta aprēķinos, jo tā ietver vai kalpo par pamatu vairākiem pakalpojumu veidiem (Burkhard un Maes (Eds.), 2017).

1.5. attēls. CICES V5.1. hierarhiskā uzbūve,  attēlojot apgādes pakalpojumu kategorijas iedalījumu (Avots: Haines-Young, R. and M.B. Potschin (2018).

CICES tiek piemērots dažādos starptautiskos projektos, kā arī nacionālajos ekosistēmu pakalpojumu pētījumos. Tā arī tiek izmantota  MAES darba grupas piedāvātajā  ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas un kartēšanas sistēmā, kas izstrādā, lai atbalstītu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020. gadam īstenošanu.

Citu, sarežģītāku klasifikācijas pieeju izmanto IPBES, piedāvājot visaptverošu ar dabas un dzīves kvalitāti saistītu vērtību tipoloģiju, uz kā balstīti IPBES darbībās ietvaros īstenotie pētījumi. Šī tipoloģija piedāvā vērtības, kas izriet no dažādām pasaules uztverēm, un tiek organizētas trīs galvenajās kategorijās:

  • dabas patiesā vērtībā – atsevišķi organismi, biofizikālas kopas un procesi un bioloģiskā daudzveidība;
  • dabas sniegtie labumi cilvēkiem, kas ietver:
    • biosfēras spēju atvieglot cilvēku pūles (enerģija; primāra produkcija; kopējais materiālu patēriņš; dzīves ciklu uzturēšana u.c.);
    • dabas spēju sniegt labumu cilvēkiem (nārsta vietas, augsnes mikroorganismu ieguldījums ražu nodrošinājumam ilgtermiņā, bioloģiskā daudzveidība kā potenciāls resurss nākotnei u.c.);
    • dabas dāvanas un pakalpojumi (t.sk. regulējošie pakalpojumi: klimata regulācija, ūdens plūsmu uzturēšana, apputeksnēšana, u.c.; apgādes pakalpojumi: pārtika, medicīna, koksne, ūdens, bioenerģija u.c.; kultūras pakalpojumi: ekotūrisms, izglītība, psiholoģiskie ieguvumi u.c.);
  • laba dzīves kvalitāte – drošības un dzīvesvietas nodrošinājums, ilgtspējība  un pielāgošanās iespējas; dzīve harmonijā ar Māti Dabu; veselība un labklājība; izglītība un zināšanas; identitāte un autonomija; labas sociālās attiecības; mākslas un kultūras mantojums; garīgums; pārvaldība un tiesiskums.

Ņemot vērā jautājuma sarežģītību, viena visaptveroša klasifikācijas sistēma, kas būtu piemērota visiem novērtēšanas mērķiem, visticamāk nav iespējama. Atbilstošas klasifikācijas pieejas izvēle ir atkarīga no pētījuma mērķa un lēmuma pieņemšanas konteksta. Tomēr joprojām kā izaicinājums jāmin dažādu pētījumu rezultātu salīdzināmība un pieejas caurspīdīgums.

 

Lekcijas slaidi “Ekosistēmu pakalpojumu koncepcija un klasifikācija” (angļu valodā)

 

 Ieteicamā literatūra:

  • Burkhard, B., Kroll, F., Nedkov, S., Müller, F., 2012a. Mapping supply, demand and budgets of ecosystem services. Ecological Indicators 21: 17-29.
  • Burkhard, B., de Groot, R., Costanza, R., Seppelt, R., Jørgensen, S.E., Potschin, M., 2012b. Solutions for sustaining natural capital and ecosystem services. Ecological Indicators 21: 1–6.
  • Burkhard, B,, Maes, J. (Eds.) 2017. Mapping Ecosystem Services. Pensoft Publishers, Sofia, 374 pp. Pieejams: http://ab.pensoft.net/articles.php?id=12837
  • Costanza, R., D’Arge, R., de Groot, R.S., Farber, S., Grasso, M., Hannon, B., Limburg, K., Naeem, S., O’Neill, R.V., Paruelo, J., Raskin, R.G., Sutton, P., van den Belt, M., 1997. The value of world’s ecosystem services and natural capital. Nature 387: 253- 260.
  • Costanza, R., de Groot, R., Sutton, P., van der Ploeg, S., Anderson, S.J., Kubiszewski, I., Farber, S., Turner, R.K., 2014. Changes in the global value of ecosystem services. Global Environmental Change 26: 152–158.
  • De Bello, F., Lavorel, S., Díaz, S., Harrington, R., Bardgett, R., Berg, M., Cipriotti, P., Cornelissen, H., Feld, C. , Hering, C., Martins da Silva, P., Potts, S., Sandin, L., Sousa, J. S., Storkey, J., Wardle, D., 2008. Functional traits underlie the delivery of ecosystem services across different trophic levels. Deliverable of the Rubicode Project. Pieejams: rubicode.net/rubicode/outputs.html
  • De Groot, R.S., 1992. Functions of Nature: Evaluation of Nature in Environmental Planning, Management and Decision Making. Wolters-Noordhoff BV, Groningen.
  • Daily, G.C., 1997. Nature‘s Services Societal Dependence On Natural Ecosystems. Island Press, Washington D C.
  • European Union, 2014. Mapping and Assessment of Ecosystems and their Services. Indicators for ecosystem assessments under Action 5 of the EU Biodiversity Strategy to 2020. 2nd Report – Final, February 2014. pp.80
  • Fagan, K. C., Pywell, R. F., Bullock, J. M., Marrs, R. H., 2008. Do restored calcareous grasslands on former arable fields resemble ancient targets? The effect of time, methods and environment on outcomes. Journal of Applied Ecology, 45 (4), 1293 –303.
  • Fisher, B., Turner, R.K., Morling, P., 2009. Defining and classifying ecosystem services for decision making. Ecological Economics 68 (3): 643–653.
  • Haines-Young, R., Potschin M., 2010. The links between biodiversity, ecosystem services and human well-being. In: Raffaelli, D.G & C.L.J. Frid (eds.): Ecosystem Ecology: A New Synthesis. Cambridge University Press, British Ecological Society, pp. 110-139.
  • Haines-Young, R., Potschin, M., 2013. Common International Classification of Ecosystem Services (CICES): Consultation on Version 4, August-December 2012. EEA Framework Contract No EEA/IEA/09/003. Pieejams: http://cices.eu/
  • Haines-Young, R. and M.B. Potschin (2018): Common International Classification of Ecosystem Services (CICES) V5.1 and Guidance on the Application of the Revised Structure. Pieejams: cices.eu
  • Maes, J., Teller, A., Erhard, M., 2014. Mapping and Assessment of Ecosystems and their Services. Indicators for ecosystem assessments under action 5 of the EU biodiversity strategy to 2020. Publications office of the European Union, Luxembourg.
  • Maes, J., Liquete, C., Teller, A., Erhard, M., Paracchini, M.L., Barredo, J.I., Grizzetti, B., Cardoso, A., Somma, F., Petersen, J., 2016. An indicator framework for assessing ecosystem services in support of the EU Biodiversity Strategy to 2020. Ecosystem Services, 17: 14–23.
  • Millennium Ecosystem Assessment, 2005. Ecosystems and Human Wellbeing: Synthesis. Island Press.Washington, DC, p. 137.
  • Potschin, M. Haines-Young, R., 2016. Defining and measuring ecosystem services. In: Potschin, M., Haines-Young, R., Fish, R. and Turner, R.K. (eds) Routledge Handbook of Ecosystem Services. Routledge, London and ä New York, pp 25-44.
  • Rodríguez, J.P., Jr. Beard, T.D., Bennett, E.M., Cumming, G.S., Cork, S., Agard, J., Dobson, A. P., Peterson, G.D., 2006. Trade-offs across space, time, and ecosystem services. Ecology and Society 11(1): 28. [online]. Pieejams: http://www.ecologyandsociety.org/vol11/iss1/art28/
  • TEEB, 2009. TEEB – The Economics of Ecosystems and Biodiversity for National and International Policy Makers – Summary: Responnding to the value of nature, p. 40.
  • TEEB, 2010. The Economics of Ecosystems and Biodiversity: Mainstreaming the Economics of Nature: A synthesis of the approach, conclusions and recommendations of TEEB. p. 36.