Termini

Daba un ekosistēmas cilvēkiem sniedz daudzus un dažādus labumus ekosistēmas procesu ietvaros, piemēram, ūdens filtrācija augsnē vai barības vielu absorbēšana augu saknēs. Šo visu labumu kopumu sauc par ekosistēmas pakalpojumiem. Tomēr ne visi ekosistēmas pakalpojumi sastopami kopā vienā vietā un laikā. No otras puses – atsevišķi ekosistēmas pakalpojumi atkal un atkal sastopami kopā vienā laikā un/vai vietā. Šīs ekosistēmu pakalpojumu grupas tiek sauktas par ekosistēmu pakalpojumu kopām. Šādā ekosistēmas pakalpojumu kopā ekosistēmas pakalpojumi var savstarpēji mijiedarboties, veidojot sinerģijas un konkurenci, attiecīgi šī mijiedarbība var būt gan pozitīva, gan negatīva.

Par sinerģijām var runāt tad, kad viena ekosistēmas pakalpojuma vērtība palielina cita pakalpojuma vai pakalpojumu grupas vērtību. Šāda veida sinerģijām ir ļoti liela nozīme, strādājot pie plānošanas un apsaimniekošanas stratēģijām. Piemēram, līdz ar lielu daudzumu daudzgadīgu zālāju sugu dabiskajos zālājos tiek gan veicināta dzīvotnes uzturēšana, gan piesaistīts liels skaits apputeksnētāju: bites, tauriņi un kamenes. Palielinoties apputeksnētāju skaitam, tiek palielināta apputeksnēšanās vērtība arī apkārt esošajās teritorijās; tādējādi izceļot faktu, ka sinerģijas var veidoties arī dažādās atstatās vietās.

Savukārt izslēdzošais kompromiss (no angļu valodas trade-off) starp ekosistēmas pakalpojumiem veidojas situācijā, kad, palielinoties viena pakalpojuma vērtībai, cita pakalpojuma vērtība pamazinās. Zālāju kontekstā uzskatāms piemērs šim procesam ir biomasas apjoms un bioloģiskā daudzveidība un dzīvotnes: zālāju produktivitātes palielināšana parasti paredz mēslošanas pakāpes pieaugumu, zemes apstrādi un piesēšanu ar noteiktu sēklu maisījumu. Šie apsaimniekošanas pasākumi vienkāršo zālāju struktūru un samazina augu sugu daudzveidību, tādējādi tiek zaudētas dzīvotnes putniem un kukaiņiem.

LIFE Viva Grass projekta ietvaros ir identificētas 3 ekosistēmas pakalpojumu kopas.

  • Produktivitātes kopa: šo sinerģiju veido 3 ekosistēmas pakalpojumi, kas lielā mērā attiecas uz ekosistēmas produktivitāti: mājlopi un to produkti; siens lopbarībai un biomasa enerģijas ražošanai. Konkrētajā sinerģijā pamata funkcija, kas veicina šo 3 ekosistēmas pakalpojumu sniegto produktivitāti, ir biomasas ražošana. Tādējādi, palielinoties vienam šīs kopas pakalpojumam, attiecīgi palielinās arī abi pārējie pakalpojumi. Tomēr jāņem vērā fakts, ka zālāju biomasu enerģijas ražošanai ietekmē ne tikai zālāju produktivitāte, bet arī augu sugas.
  • Dzīvotņu kopa: šajā kopā savstarpēji mijiedarbojas 4 ekosistēmas pakalpojumi: ārstniecības augi, apputeksnēšana, dzīvotņu uzturēšana un globālā klimata regulācija. Viena šīs kopas pakalpojuma palielināšanās parasti nozīmē to, ka palielinās arī pārējie. Piemēram, ar sugām bagātos zālājos parasti ir atrodami dažādi ārstniecības augi. Vēl jo vairāk – zālāju apsaimniekošanas prakses, kuru mērķis ir palielināt bioloģisko daudzveidību, piemēram, neuzarot vai nemēslojot zemi, attiecīgi palielina augsnes sekvestrācijas kapacitāti, kas savukārt ir galvenais aspekts klimata pārmaiņu regulēšanā.
  • Augsnes kopa: šajā kopā ir 3 ekosistēmas pakalpojumi, kuru nodrošināšanai liela nozīme ir augsnei: bioloģiskā remediācija, filtrācija/ akumulācija un ūdens ķīmiskās kvalitātes nodrošināšana. Viena pakalpojuma palielināšanās šajā kopā parasti nozīmē to, ka palielināsies arī abi pārējie.

Ir identificēta arī ceturtā ekosistēmas pakalpojumu kopa kā izslēdzošais kompromiss starp produktivitātes un dzīvotnes kopu. Kā jau iepriekš minēts – apsaimniekošanas prakses ar mērķi palielināt pakalpojuma produktivitāti ved pie tā, ka samazinās zālājos esošo sugu skaits un attiecīgi arī samazinās apputeksnēšanās pakalpojums.

Vēl nav neviena komentāra.

Atstāt atbildi


3 × = eighteen