Visas jaunumi

Pieredzes apmaiņas brauciens Latvijā un Igaunijā – izzinot bioloģisko lauksaimniecību

No 2015. gada 9. līdz 11. septembra Latvijā un Igaunijā noritēja pieredzes apmaiņas brauciens.

Dalībnieki no trīs Baltijas valstīm – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā, apmeklējot  gan saimniecības Latvijā, gan Igaunijā. Pieredzes apmaiņas mērķis bija dot iespēju projekta partneriem apmeklēt projektā ietvertās Igaunijas un Latvijas teritorijas, lai gūtu ieskatu un pieredzi par zālāju apsaimniekošanas ekonomiski ilgtspējīgiem modeļiem un zālāju biomasas izmantošanas iespējām.

Akcenti tika likti uz šādiem aspektiem: pļavu apsaimniekošana, tās noganot ar aitām, zirgiem, kazām un liellopiem; vietējo produktu ražošana; ekosistēmas pakalpojumu akcentēšana līdz ar tūrisma un izglītības popularizēšanu; alvāru dzīvotņu atjaunošana; invazīvo sugu iznīcināšana.

3 dienu ilgā programmas bija intensīva, ietverot sevī vizītes Cēsu un Vecpiebalgas pašvaldībās, kā arī vairākas apskates vietas Igaunijā.

Pirmajā dienā dalībnieki vispirms apmeklēja Vaives pagastu un saimniecību “Vidus Krastiņi”, ciemojoties pie Valdas Zaļaiskalns, kas arī ir Vaives pagasta pārvaldes priekšsēdētāja. Fermā tiek ražota bioloģiskā liellopu gaļa. Blakus esošā saimniecība “Lejas Krastiņi”, kas pieder Valdas māsai, ražo pienu. Abas saimniecības sadarbojas viena ar otru, lai pēc iespējas vairāk izmantotu iegūto zāli lopu barošanai. Līdztekus tam, ka zālāji tiek regulāri noganīti, liellopi palīdz arī uzturēt 11 hektārus augstas vērtības dabiskos zālājus. Pa ceļam dalībnieki novērtēja arī ainavisko Cēsu apkārtni.

Nākamais pieturas punkts bija teritorija, kurā ir saauguši latvāņi un kura LIFE Viva Grass projekta ietvaros ir izvēlēta kā zālājus atjaunojamā vieta. Šajā vietā 7 hektāru apjomā tiks izklāta plastikas plēve, lai eksperimentālā kārtā novērtētu, vai šāds veids ir efektīvs, lai iznīcinātu invazīvās sugas. No projekta viedokļa interesants ir fakts, ka Latvijā zemes īpašniekiem obligāti ir jācenšas iznīcināt latvānis savās teritorijās. Ja viņi nepieliek pūles, tad var tikt sodīti ar naudas sodu – līdz pat EUR 270.00/ par hektāru. Pašvaldības var samazināt zemes īpašuma nodokļus, ja teritorijā ir sastopams latvānis un tās īpašnieks aktīvi iesaistās, lai to iznīcinātu.

 

Pēc tam tika apmeklēta zemnieku saimniecība “Gobukalni”, kas pieder vides filmu veidotājam Kasparam Gobam. Viņš apsaimnieko apmēram 60 hektārus zālāju, turot Skotijas hailanderu govis un Konik Polsi savvaļas zirgus. Plānots atjaunot zālājus un sasniegt to augstu bioloģisko kvalitāti, kā arī iegūt papildus maksājumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Šie liellopi uzturas arī mežainos apgabalos, kas savukārt Lietuvā ir aizliegts jau apmēram 100 gadus.

Pirmās dienas noslēgumā tika apmeklēta saimniecība ‘Šovītes”. Tajā plānots veikt zālāju atjaunošanas pasākumus. Saimniecībā ir 50 Limousine šķirnes liellopi, kas patērē zāli no 80 hektāriem  zemes. Saimniecība atrodas bijušajā aramzemē, tādējādi saimnieks vēlētos atjaunot pusdabisko zālāju.

Otrajā dienā dalībnieki vispirms apmeklēja Nedrema parkveida pļavas Igaunijā, kuru platība ir apmēram 80 ha. To atjaunojis Urmas Vahurs, viens no projekta partneriem. Atjaunošanas darbi lielākoties tika veikti brīvprātīgā kārtā, tuvākajā laikā Urmas plāno atjaunot vēl vairāk šādas pļavas.

Pēc tam tika apmeklēta vēl viena projekta teritorija – zemnieku saimniecība “Kurese”, kas pieder Urmas Vahuram. Kurese ir nomaļš ciemats, kas ir unikāls ar savām kultūras un dabas bagātībām. Urmas ir atjaunojis un apsaimnieko alvārus šajā teritorijā ar liellopu palīdzību. LIFE Viva Grass projekta ietvaros šajā teritorijā tika izveidota ūdens piegādes sistēma, tādējādi viņš varēs palielināt liellopu skaistu un apsaimniekot daudz lielāku teritoriju.

Pēc tam dalībnieki apmeklēja Matsalu Nacionālo parku Lēnes apgabalā. Vides pārvaldes pārstāvji novadīja ekskursiju pa parku un iepazīstināja ar piekrastes pļavu un palieņu apsaimniekošanu. Daļa no nopļautās zālāju biomasas tiek izmantota biodegvielas ražošanai, ko pēc tam izmanto Lihulas pilsētas apkures sistēmā.

Trešā dienas iesākuma dalībnieki viesojās Sāremā salā, kur vispirms apmeklēja alvāru atjaunošanas vietu, kas bijusi ietverta LIFE projektā “Life to alvars”. Projekta vadītājs Annely Esko iepazīstināja ar projekta aktivitātēm un atjaunošanas tehnoloģijām. Vairāk nekā 2500 ha alvāru tikuši atbrīvoti no kokiem un paegļiem, tad tur ganīti lopi, kas pieder vietējiem zemniekiem. Nākamā pietura bija Vilsandi Nacionālais parks Loona muižā, kur Marika Toomela un Katrina Trumana prezentēja muižu kā Vilsandi Navionālā parka apmeklētāju centru. Maarika arī nolasīja nelielu lekciju par to, kāpēc ir svarīgi aizsargāt dabu un ekotūrisma konceptu. Vinai ir daudz zināšanu par šo sfēru un pieminētie piemēri atspoguļoja, ka dabas aizsardzībai ir ļoti svarīga loma ekotūrisma attīstībā.

Pēdējā apmeklētā vieta bija Leedri ciemats Lūmandas apgabalā, kas sājā gadā tika apbalvots kā gada ciemats Igaunijā.  Leedri ciemats ir ļoti labs piemērs tam, kā tradīcijas un vietējās sabiedrības var attīstīties mūsdienu modernajā pasaulē. Piemēram, tika minēts alvāru apsaimniekošanas veids – nocirsto kadiķu dzinumi tiek izmantoti sīrupa ražošanai.  Šī sīrupa izgudrotāja īsumā iepazīstināja ar to, kā sīrups tiek pagatavots un kur tas tiek pārdots. Viņa arī runāja par to, cik svarīgi ir radīt darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem, kas savukārt var radīt labus priekšnoteikumus ciemata attīstībai un pievilcībai.

Vēl nav neviena komentāra.

Atstāt atbildi


+ four = 12